Otrdien, 17.01., Latvijas Institūta direktore Aiva Rozenberga piedalījās Latvijas Pašvaldību savienības izglītības un kultūras komitejas sēdē, stāstot par Nacionālās kultūras galvaspilsētas statusa sniegtajām priekšrocībām.

Kā piemērus A. Rozenberga minēja gan Lielbritānijas pilsētas Deriju un Hallu, kas britu kultūras galvaspilsētas statusu nesa attiecīgi 2013. un 2017. gadā, gan Īrijas kultūras galvaspilsētu Limeriku (2014), kur gan ieguldījumi, gan atdeve mērāmi miljonos eiro. Nacionālās kultūras pilsētas statuss iedibināts arī Lietuvā – pēc Viļņas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas 2009. gadā ik gadu kāda pilsēta tiek izraudzīta par kultūras galvaspilsētu. Valdība šo statusu atbalsta ar maksimums 58 000 eiro vai līdz 80% no programmas budžeta. Iepriekšējo Lietuvas kultūras pilsētu budžeti bijuši no 120 000 līdz 200 000 eiro.

Lai veicinātu nacionālā un starptautiskā tūrisma pieaugumu pilsētās un reģionos, radītu iedzīvotājos stiprāku piederības sajūtu savai pilsētai, vairotu kultūras pieejamību un kopīgo dzīves kvalitāti, Latvijas Institūts un Latvijas Pašvaldību savienība jau pērn rosināja Latvijas Republikas Kultūras ministriju iedibināt Latvijas Kultūras galvaspilsētas statusu un uzsākt idejas īstenošanu. "Pasaulē šī prakse ir zināma, tomēr Latvijā mēs esam tikai ceļa sākumā. Vai būs interese šādu tradīciju iedibināt arī Latvijā? Pagaidām tas ir retorisks jautājums, kurš jāizspriež pašvaldībās," pauda A. Rozenberga.

Prezentāciju un prezentācijas video ierakstu skatiet šeit.