No 2016.gada 1. marta Latvijas Institūta direktore ir AIVA ROZENBERGA. 

 

A. Rozenberga bijusi LR Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas preses sekretāre, Rīga 2014 Eiropas kultūras galvaspilsētas (EKG) programmas un Mākslinieciskās padomes vadītāja. Šobrīd A. Rozenberga kā Latvijas pārstāve darbojas arī starptautiskajā EKG žūrijā. 2008.gadā darbojusies kā Vispārējo Latviešu Dziesmu un deju svētku preses centra vadītāja un Latvijas 90-gades svinību darba grupas konsultante. No 1998. līdz 2007.gadam bijusi Valsts Prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas preses sekretāre un komunikācijas dienesta vadītāja, šajā laikā arī strādājot Rīgas NATO galotņu sanāksmes organizācijas grupā, V. Vīķes-Freibergas kampaņā par kandidatūru ANO Ģenerālsekretāra amatam, pasaules informēšanas kampaņā par II Pasaules kara atceri saistībā ar Baltijas un Austrumeiropas likteni pēc 1945. gada. Pirms tam strādājusi Latvijas Radio par žurnālisti, par radio speciālkorespondenti Igaunijā. 2007. gadā beigusi Die Zeit fonda Pasaules Jauno līderu Buceriusa skolu. A. Rozenbergai ir Latvijas Universitātē iegūts humanitāro zinātņu maģistra grāds. 

 

KARINA PĒTERSONE vadījusi Latvijas Institūtu no 2011.gada februāra līdz 2015.gada oktobrim.

 

K.Pētersone ir vairāku angļu un amerikāņu lugu un romānu tulkotāja, ir publicējusi rakstus par literatūras vēsturi un politiskām tēmām. Ir apbalvota ar III pakāpes Triju Zvaigžņu ordeni, Cicerona balvu, viņai ir piešķirti Dānijas, Maltas, Somijas un Zviedrijas valsts apbalvojumi. Pašlaik K.Pētersone ir arī Ordeņu kapitula kanclere, Vidusjūras savienības A.Lindes fonda padomes locekle, Eiropas kultūras institūtu apvienības EUNIC Stratēģiskās grupas locekle, vada LNB Atbalsta biedrības Uzticības padomi un ir korporācijas Zinta goda filistre, izaudzinājusi trīs bērnus.

 

OJĀRS ĒRIKS KALNIŅŠ vadījis Latvijas Institūtu no 1999.gada jūlija līdz 2010.gada decembrim.

 

O. Ē. Kalniņš  ir latviešu diplomāts un politiķis. No 1993. līdz 1999.gadam bijis Latvijas vēstnieks ASV. Ticis ievēlēts no apvienības "Vienotība" saraksta 10. Saeimā, kā arī ievēlēts par Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāju. 2011. gadā Saeimas ārkārtas velēšanās ievēlēts arī 11. Saeimā un 2014. gadā ievēlēts 12. Saeimā. Piedalījies dažādu projektu un iniciatīvu attīstībā, kā, piemēram, Tūrisma attīstības valsts aģentūras Konsultatīvajā padomē, Latvijas 90. gadadienas svētku darba grupā, Latvijas eksportspējīgāko produktu izvērtēšanas žūrijā, Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas žūrijā u.c. O. Kalniņš bija arī Latvijas Valsts prezidenta Ordeņa kapitula loceklis. Karjeras laikā saņēmis dažādus valsts nozīmes apbalvojumus un goda rakstus, t.sk. III šķiras Triju Zvaigžņu (komandiera) ordeni.

 

VAIRA VĪĶE-FREIBERGA vadījusi Latvijas Institūtu no 1998.gada oktobra līdz 1999.gada jūlijam.

 

V.V.Freiberga ir latviešu sabiedriski politiskā darbiniece, zinātniece, vairāku augstskolu profesore un goda doktore. Pēc atgriešanās no emigrācijas Kanādā bijusi pirmā Latvijas Institūta vadītāja, bet 1999.gadā tika ievēlēta par Latvijas Valsts prezidenti (2003.gadā amatā ievēlēta atkārtoti). 2001.gadā atzīta par Eiropas Gada cilvēku LatvijāPar savu mērķtiecīgo un enerģisko darbību ārpolitikā un Latvijas 20.gadsimta vēstures problēmu popularizēšanu un skaidrošanu, iemantojusi plašu Latvijas iedzīvotāju atzinību, kā arī atpazīstamību starptautiskajā politiskajā arēnā. 2006. gadā Vaira Vīķe-Freiberga tika nominēta ANO ģenerālsekretāra amatam. Pēc prezidentūras termiņu beigām turpina aktīvi darboties starptautiskajā politikā.