10.05
2016
Grāmatas par Latvijas atgriešanos Eiropā atvēršanas svētki Ārlietu ministrijā

Grāmatas par Latvijas atgriešanos Eiropā atvēršanas svētki Ārlietu ministrijā

Eiropas dienā, 9. maijā Latvijas Institūta (LI) direktore Aiva Rozenberga piedalījās grāmatas “Atgriešanās Eiropā 1990-2015. No starptautiskās atzīšanas līdz pirmajai prezidentūrai Eiropas Savienībā” atvēršanas svētkos, kas norisinājās Ārlietu ministrijā. 

Grāmatā apkopotas Latvijas prezidentu, premjerministru, ārlietu ministru, un bijušo valsts un Latvijas augstāko pārstāvju ES institūcijās, diplomātu, kā arī sabiedrisko darbinieku esejas. Par Latvijas veikto ceļu uz pievienošanos ES un NATO, kā arī pirmo desmitgadi Eiropas Savienībā un valsts pirmo prezidentūru ES Padomē raksta Valdis Dombrovskis, Sandra Kalniete, Edgars Rinkēvičs, Vaira Vīķe-Freiberga, Guntis Ulmanis, Valdis Birkavs, Māris Riekstiņš, Andris Ķesteris, Ilze Juhansone, Inna Šteinbuka, Kristīne Kozlova, Solvita Harbaceviča un Edvīns Inkēns. Grāmatu sastādījusi Kristīne Kozlova.

Grāmata tapusi sadarbībā ar Eiropas Komisiju, Latvijas Republikas Ārlietu ministriju, Eiropas Tautas partijas (kristīgo demokrātu) grupu Eiropas Parlamentā un Latvijas Politologu biedrību. Grāmata ir domāta plašai auditorijai – gan akadēmiskajā vidē, augstākās un vidējās izglītības iestāžu darbiniekiem un studentiem, gan valsts pārvaldē un pašvaldībās strādājošiem, gan medijiem un plašākai sabiedrībai, visiem interesentiem par ārpolitiku, kā arī Latvijas vēsturi.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs grāmatas atvēršanā sacīja: "Šis grāmatas izdevums ir nozīmīgs vairākos aspektos. Pirmkārt, tā ir vērtīga lasāmviela ikvienam, kas interesējas par atjaunotās Latvijas politiskajiem un vēsturiskajiem notikumiem un to kopsakarībām 20. un 21. gadsimta Eiropā. Otrkārt, tā ir vērtīga laikmeta lieciniece tiem starptautisko attiecību izaicinājumiem, ar ko saskārās mūsu Latvijas diplomāti un amatpersonas, palīdzot Latviju atgriezt, integrēt un nostiprināt Eiropas saimē.”

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis: "Kopš esam Eiropas Savienībā, ir bijuši gan straujas attīstības gadi, gan arī nopietni pārbaudījumi. Esam izgājuši pilnu ekonomisko ciklu - no ekonomikas “pārkaršanas” līdz dziļai recesijai, kā arī - atgriezušies pie ekonomiskās izaugsmes, kas notiek pēdējos četrus gadus. Latvija ir spilgts piemērs tam, ka reformas ir iespējamas. Tās dod rezultātu, strādājot ciešā partnerībā  – iesaistoties valdībai, sociālajiem partneriem, nevalstiskām organizācijām un pilsoniskai sabiedrībai kopumā. Efektīvs pārmaiņu process prasa dialogu – politisko, ekonomisko un sociālo. Šī grāmata ir vērtīga vēstures liecība par Latvijas atgriešanās un izaugsmes ceļu mūsu dabiskajā vidē – Eiropā. Tikai ekonomiski attīstītas, finansiāli spēcīgas valstis spēj novērst riskus valsts neatkarībai un nodrošināt tautas labklājību."

Eiropas Komisijas, Ārlietu ministrijas un Eiropas tautas partiju grupas Eiropas Parlamentā kopīgi atbalstītā dāvināšanās akcijā grāmatu“Atgriešanās Eiropā 1990-2015. No starptautiskās atzīšanas līdz pirmajai prezidentūrai Eiropas Savienībā” saņems visas Latvijas augstskolas, vidusskolas un profesionālās vidusskolas, kā arī Latvijas publiskās bibliotēkas. Grāmatas e-versija jebkuram interneta lietotājam būs brīvi pieejama Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitālajā bibliotēkā: http://dom.lndb.lv/data/obj/67712.html

 

Foto: Ārlietu ministrija

vairāk

09.05
2016
Ārzemju studenti dalās ar savu pieredzi “Latvijas stāstu darbnīcā”

Ārzemju studenti dalās ar savu pieredzi “Latvijas stāstu darbnīcā”

Eiropas dienā, 9. maijā Latvijas Institūtā (LI) uz “Latvijas stāstu darbnīcu” pulcējās Latvijas augstskolās studējošie ārvalstu studenti un praktikanti no Norvēģijas, Francijas, Dienvidkorejas, Turcijas, Kanādas, Indijas, Nigērijas, Turkmenistānas, Krievijas, Slovākijas, Vācijas, Čehijas, Ķīnas. Studenti pārstāvēja Liepājas Universitāti, Banku Augstskolu, Latvijas Universitāti un Kanādas vēstniecību Latvijā. Pasākums noritēja Radošās darbības nedēļas “Radi! 2016” ietvaros.

Darbnīcas ietvaros katram dalībniekam bija iespēja uzstāties ar 3 minūšu stāstu par lietām, kas viņus Latvijā iedvesmojušas. Studenti atzina, ka viņus pārsteigušas tādas lietas, kā Latvijas iedzīvotāju strādīgums, viņu labās angļu valodas prasmes pat senioru vidū, patriotisms un savas zemes mīlestība, Latvijas interneta ātrums un pieejamība, Latvijas izglītības sistēmas kvalitāte un personiskā pieeja, sēņošanas sacensības, tas, ka latvieši ēd visu, kas izaug dārzā, un Latvijas skaistās ziemas un tīrā daba. Students no Norvēģijas uzskata, ka Latvijā preces ir lētākas un internets ātrāks, bet savādāk Latvija no Norvēģijas ne ar ko daudz neatšķiroties. Studenti no Dienvidkorejas izteicās, ka interneta ātrums un kvalitāte Latvijā ir tāda pati kā pie viņiem.

“Latvijas stāstu darbnīca” ir jauna LI komunikācijas programma apmaiņas studentiem, kuri studē Latvijā un Latvijas studentiem, kuri dodas studēt uz ārzemēm. Tās mērķis ir uzrunāt ārvalstu auditorijas par Latvijai svarīgiem jautājumiem, kā arī popularizēt Latvijas starptautisko atpazīstamību, un iespējas apceļot, mācīties, dzīvot, strādāt un investēt Latvijā.

Līdz šim “Latvijas stāstu darbnīcas” jau notikušas Ventspils Augstskolā un Vidzemes Augstskolā, bet tuvākajā laikā plānotas arī Liepājas Universitātē un Latvijas Universitātē. Latvijā studējošajiem ārzemju jauniešiem “Latvijas stāstu darbnīca” tiek pasniegta ar nosaukumu “Stories of Latvia”.

 

Attēli no Latvijas stāstu darbnīcas: https://flic.kr/s/aHskzWoJtp

vairāk

06.05
2016
Latvijas Institūts Eiropas dienā rīko “Latvijas stāstu darbnīcu” ārzemju studentiem

Latvijas Institūts Eiropas dienā rīko “Latvijas stāstu darbnīcu” ārzemju studentiem

Eiropas dienā, 9. maijā Latvijas Institūtā (LI) uz “Latvijas stāstu darbnīcu” pulcēsies dažādās Latvijas augstskolās studējošie ārvalstu studenti. Pasākumā plānots ar jauniešiem pārrunāt Latvijas aktualitātes, kā arī uzklausīt to, kā Latviju redz viņi, un ko par to plāno stāstīt, atgriežoties mājās. Pasākums iekļauts Radošās darbības nedēļas “Radi! 2016” programmā.

“Latvijas stāstu darbnīcā” piedalīties aicināti ārzemju jaunieši, kuri šajā semestrī kādā no apmaiņas programmām studē vai strādā praksi Latvijā. Šāda formāta pasākumus Latvijā dzīvojošajiem apmaiņas studentiem LI plāno rīkot arī turpmāk, jo viņi pēc šeit pavadītā laika bieži kļūst par Latvijas draugiem un atbalstītājiem uz visu mūžu.

Tikšanās laikā LI direktore Aiva Rozenberga iepazīstinās studentus ar tiem vēstījumiem, kurus par Latviju ārvalstu auditorijām vēlas nodot Latvijas Institūts, bet pasākuma otrajā daļā jauniešiem būs iespēja dalīties ar saviem stāstiem par Latviju LI sabiedrisko attiecību speciālista Kaspara Rūkļa vadībā.

“Latvijas stāstu darbnīca” ir jauna LI komunikācijas programma apmaiņas studentiem, kuri studē Latvijā un Latvijas studentiem, kuri dodas studēt uz ārzemēm. Tās mērķis ir uzrunāt ārvalstu auditorijas par Latvijai svarīgiem jautājumiem, kā arī popularizēt Latvijas starptautisko atpazīstamību, un iespējas apceļot, mācīties, dzīvot, strādāt un investēt Latvijā.

Līdz šim “Latvijas stāstu darbnīcas” jau notikušas Ventspils Augstskolā un Vidzemes Augstskolā, bet tuvākajā laikā plānotas arī Liepājas Universitātē un Latvijas Universitātē. Latvijā studējošajiem ārzemju jauniešiem “Latvijas stāstu darbnīca” tiek pasniegta ar nosaukumu “Stories of Latvia”.

vairāk

05.05
2016
Baltā galdauta svētkus plaši atzīmē latvieši visā pasaulē

Baltā galdauta svētkus plaši atzīmē latvieši visā pasaulē

Atsaucoties Latvijas Institūta (LI) un Latvijas Simtgades biroja aicinājumam, šogad 4. maijā pirmos Baltā galdauta svētkus plaši svinēja Latvijas valstspiederīgie gan Latvijā, gan arī visā plašajā pasaulē. Ārpus Latvijas tos lielākos un mazākos pasākumos pie balti klātiem galdiem atzīmēja Vācijā, Beļģijā, Luksemburgā, Francijā, Lielbritānijā, Īrijā, Ukrainā, Gruzijā, ASV, Kanādā, Filipīnās, Austrālijā un daudzviet citur.

 

“Mēs 4. maijā cieši sekojām līdzi cilvēku ierakstiem sociālajos tīklos, un mūs patīkami pārsteidza vēriens, ar kādu Baltā galdauta svētkus bija sarīkojuši cilvēki tepat Latvijā, un arī citur. Svētkus rīkoja gan pašvaldības, gan kori un deju ansambļi, gan stipro skrējiena dalībnieki, gan vēstniecības, gan latviešu biedrības, gan vienkārši kaimiņi. Mani īpaši aizkustināja kāda kundze, kas bija saorganizējusi visus savus daudzstāvu mājas kaimiņus pagalma svinībām šajā dienā, jo tas vislabāk raksturo šo svētku būtību,” saka Latvijas Institūta direktore Aiva Rozenberga.

 

Lielā cilvēku atsaucība ļauj pamatoti domāt, ka šī jaunā tradīcija Latvijas Neatkarības dienas atzīmēšanai iedzīvosies un Baltā galdauta svētki tiks atzīmēti arī turpmāk. Kā atzīst daudzi svētku rīkotāji, tā ir bijusi ne tikai iespēja pateikt “paldies” tiem, kas 1990. gada 4. maijā nobalsoja par neatkarības atjaunošanu, bet arī lieliska iespēja svinīgākos apstākļos satikties un tuvāk iepazīties ar kaimiņiem.

 

Lai mudinātu latviešus visā pasaulē svinēt 4. maiju, LI 2. maijā rīkoja Baltā galdauta svētkus saviem Doma laukuma kaimiņiem, uz kuriem bija kopā pulcējušies ap 70 cilvēkiem, kas dzīvo vai strādā tuvākajā apkaimē.

 

LI ir apkopojis daļu sociālo tīklu ierakstu ar tēmturiem #mans4maijs un #BaltaisGaldauts Storify platformā: https://storify.com/LatviaInstitute/balta-galdauta-svetki-2016

vairāk