18.11
2016
Latvijas svētki. Tavi svētki.

Latvijas svētki. Tavi svētki.

Tu vari nedaudz ilgāk pagulēt. Tas, protams, priecē. Bet Tu pamosties citādi nekā citā brīvdienā. Tev, visticamāk, jau ir plāns šai dienai, 18.novembrim, jo Tu zini – Latvija šodien neguļ. Latvija šodien svin.

 

Kas sākās kā nedaudz obligāts pasākums, mazam esot, kļuvis par daļu no tā, kas esi pats. Ir lietas, ko saproti un apzinies par savu esību esam. Un ne jau tādēļ, ka tā dara visi. Bet tādēļ, ka pats pie tā tiecies. Tu ar skatienu noglāsti sveces liesmu savā logā Lāčplēša dienā un uzsmaidi karoga lentītēm izrotātiem bērnu ratiņiem. Nav vienotas formulas, kā svinēt svētkus. Un nevajag arī. Visi svin, jo tie ir Latvijas svētki. Tu svini, jo tie ir arī Tavi svētki. Jo Tu esi Latvija.

 

Pilsētā jaušama klusa rosība. Sabiedriskais transports ir pilnāks. Cilvēki dodas ārā, neraugoties uz spēcīgo salu un kādu stindzinošāku vēja brāzmu. Daba un pilsētvide ir tādā kā sastinguma stāvoklī starp rudeni un ziemu. Sarkanbaltsarkanais izceļas pret tēraudpelēkajām novembra debesīm.

 

Rīgā, 11.novembra krastmalā, kur vēl pirms nedēļas Rīgas pils mūrī gailēja tūkstošiem svecīšu, soļo karavīri, brauc bruņu tehnika, lido gaisa spēki. Orķestra ritmiskā mūzika mijas ar motoru rūkoņu, karavīru soļu atbalsīm pret asfaltu un bērnu čalām. Mazākie sasēdināti vecākiem uz pleciem, lai labāk redzētu. Jauni pārīši sadevušies rokās un saspiedušies kopā, lai siltāk. Sirmi vīri un dāmas ar sejā jaušamu lepnumu. Cilvēku vaigi ir sārti, tajos kniebj sals. Dvaša soļojot cilājas no karavīru mutēm. Viņi visi šeit, šajā brīdī, ir Latvija.

 

Vējš pluina Latvijas karodziņus cilvēku rokās, karogus, kas atspiesti pret karavīru pleciem, karogus, kas nostiepti, rotājot tiltus. Bet tie turas. Tie turas un iztur. Šajā dienā karogs iegūst īpašu spēku. To stiprina karoga lentītes, kas piespraustas pie cilvēku krūtīm. Tas atbalsojas karoga lentītēs, kas apsietas ap automašīnu atpakaļskata spoguļiem. Sarkanbaltsarkans motīvs – karogā, Lielvārdes jostā – caurvij Latviju. Tas sākās klusu, it kā nejauši, pa vienai karoga nozīmītei kāda mēteļa atlokā, novembrim sākoties. Bet tas pieņemas spēkā. Tas parādās pilsētvidē, to pārraida televīzijas. Visā Latvijā notiek karoga lentīšu locīšana un izdalīšana. Tas ir mūsu mūsdienu rituāls, kas padara mūsu karogu spēcīgu. Spēcīga tauta zem spēcīga karoga.

 

Kad parāde izklīst, ģimenes sapulcējas kopā. Gan mājokļos, gan kafejnīcās, gan restorānos. Šis ir brīdis, kad svinīgo daļu nomaina sirsnīgums. Aukstu vēju nomaina savējo siltums.

 

Sarkanas sveces kontrastē ar baltiem galdautiem. Gan vieni, gan otri apliecina – ir svētki. Aveņu kūkas ar krēma pildījumu, sarkanbaltsarkani makarūnu cepumi, bietes ar kazas sieru, dzērvenes pūdercukurā, gaišas pankūkas ar zemeņu ievārījumu... Šie nav izēšanās svētki, bet tik daudzi piedomājuši, lai galdā būtu kas īpašs. Kas latvisks, bet varbūt nedaudz citāds, nekā ierasts.

 

Vakarā Tu vēro svētku uguņošanu. Vai klātienē, vai no tālienes. Ar ģimeni vai draugiem vai arī citiem, kuri vēlas noķert un būt daļa no šī svētku mirkļa. Tu svini, jo tie ir Latvijas svētki. Tie ir Tavi svētki. Jo Tu esi Latvija.

 

/Autors Kārlis Pots/

vairāk

09.11
2016
Aicina tautiešus atzīmēt Patriotu nedēļu

Aicina tautiešus atzīmēt Patriotu nedēļu

No 11. līdz 18. novembrim Latvijas institūts (LI) sadarbībā ar Ārlietu ministriju (ĀM) aicina tautiešus visā pasaulē iesaistīties projektā „Patriotu nedēļa”, lai Latvijā un pasaulē kopīgi atzīmētu Lāčplēša dienu un Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienu.

Par godu svētkiem Latvijas institūts sociālā tīklā Facebook kontā “Kaut kas mīļš no Latvijas” publiskos rakstu un attēlu sēriju, kas vēstīs par Latvijas valsts rašanās vēsturi, valsts dibinātāju patriotismu un pašaizliedzību, vienlaikus aicinot domāt par mūsdienu varonības un patriotisma priekšstatiem. Materiālu kopums veidots, lai popularizētu valsts svētku nozīmi un dotu ierosmes idejām, kā mūsu valsts svētkus svinēt patiesi un sirsnīgi.

Kā kopīgu svētku zīmi Patriotu nedēļas laikā ikviens tiek aicināts arī savās ikdienas gaitās piespraust lentītes Latvijas valsts karoga krāsās. Ārlietu ministrija diasporas organizācijām un nedēļas nogales skolās visā pasaulē  ir nosūtījusi 6600 metru lentīšu, ko izmantot piespraudīšu izgatavošanai un izdalīšanai ārvalstīs dzīvojošajiem tautiešiem. LI un ĀM aicina ikvienu Latvijas patriotu visā pasaulē šajā nedēļā sanākt kopā un svinēt Latvijas valsts dzimšanas dienu. Lai Patriotu nedēļas tradīcija pilnveidotos, īpaši gaidot Latvijas valsts simtgadi, tautieši tiek aicināti veidot Valsts svētku fotoalbumus sociālajos tīklos, pievienojot tēmturi (hashtag) #patriotunedela.

Informācija par Patriotu nedēļu tiks publicēta arī angļu valodā LI Facebook kontā “If you like Latvia, Latvia likes you” un valsts oficiālajā portālā Latvia.eu. Diasporas pārstāvji tiek aicināti sekot līdzi informācijai LI uzturētajos komunikācijas kanālos un izplatīt tālāk tajos pieejamo informāciju.

Ar ĀM atbalstu īstenotā projekta “Patriotu nedēļa” mērķis ir veicināt interesi ārvalstīs dzīvojošajos latviešu izcelsmes jauniešos izzināt Latvijas valsts rašanās stāstu, radīt lepnumu par piederību Latvijai un aicināt svinēt Patriotu nedēļu arī savās mītnes zemēs.

Lasiet vairāk par "Patriotu nedēļu" sadaļā Projekti.

vairāk

08.11
2016
Latvijas Institūts tiksies ar Rīgas Purvciema vidusskolas pēdējo klašu skolēniem

Latvijas Institūts tiksies ar Rīgas Purvciema vidusskolas pēdējo klašu skolēniem

Jau vairāk nekā 10 gadus Latvijas Institūts (LI) veiksmīgi sadarbojas ar Rīgas Purvciema vidusskolu, sniedzot prezentācijas vidusskolēniem par Latvijas valsts tēlu. Arī šogad LI pārstāvji sadarbībā ar Latvijas Samariešu apvienību aicinās pēdējo klašu skolēnus uz sarunu par perspektīvām Latvijā. Pēc veiksmīgās tikšanās ar Daugavpils vidusskolas jauniešiem šī gada septembrī LI pirmdien, 14. novembrī rīkos otro diskusiju “Vai man atgriezties?”. Tās mērķis ir nostiprināt jauniešos piederības sajūtu savai valstij un mudināt viņus apsvērt iespējas savu dzīvi un karjeru saistīt ar Latviju.

Diskusiju vadīs Laura Bulmane no Latvijas Samariešu apvienības, kura līdzīgus pasākumus ir vadījusi arī citviet Eiropā. LI piedāvās “Latvijas stāstu darbnīcu”, kuras mērķis ir veidot pozitīvus vēstījumus par Latviju kopā ar topošajiem studentiem, kuri, iespējams, dosies studēt uz ārzemēm apmaiņas programmās.

Lasiet rakstu par LI vizīti Daugavpilī Latgales novada avīzē “Latgales laiks”.

 

Foto: Latvijas Universitātes preses centrs

vairāk

26.10
2016
Ķīnas mediji raksta par Latviju

Ķīnas mediji raksta par Latviju

Šogad saistībā ar Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu un Ķīnas sadarbības formāta 16+1 pasākumiem Rīgā Ķīnas medijos diezgan bieži tiek pieminēta Latvija, un jau iznākušas interesantas dzīvesstila un tūrisma tematikai veltītās publikācijas. Tā piemēram "Lonely Planet Traveller" Ķīnas izdevumā oktobra numurā ir pieejama plaša reportāža ar nosaukumu – „Rīga – Baltijas brīvā sirds”. Rakstā Ķīnas plašā auditorija var iepazīties ar Rīgas vēsturi, Jūgendstila arhitektūru, Centrāltirgu un gastronomiju, kā arī Nacionālo bibliotēku.

"Lonely Planet Traveller" dibināts 2008.gadā Anglijā, šobrīd žurnālu izdod kopumā 12 redakcijās. "Lonely Planet" redakcija ķīniešu valodā pastāv kā žurnāls papīra formātā,  elektroniskais žurnāls, Weibo profils, WeChat profils, audio un video kanāls, kopumā veidojot visaptverošu mediju platformu, kļūstot par profesionālu un respektablu nozares līderi ceļošanas žurnāla vidū visā Ķīnā. Žurnāla vidējā apgrozība mēnesī ir 718,000 eksemplāri. "Lonely Planet" žurnālam papīra formātā ir vairāk kā 700 000 uzticīgi lasītāji, profilam Weibo platformā dienā ir vairāk kā 100 000 apmeklējumi, Wechat platformā dienas skatījumu skaits vairāk kā 4000.

Pazīstams ceļojumu fotogrāfs un blogeris, freelance autors, ceļošanas entuziasts Jan Sja (Yang Xia) ir publicējis divus rakstus – vienu par Rīgu, otru par Kurzemi, sniedzot ieskatu ne tikai par apskates objektiem, bet arī par latviešu sabiedrību. Viņa profila apmeklētāju skaits ir 50 miljoni!

 

Vairāk par 16+1 pasākumiem Rīgā Ārlietu ministrijas mājaslapā.

16+1 valdību vadītāju sanāksmes un biznesa foruma mājaslapa: http://ceec-china-latvia.org/

vairāk