12.01
2018
Ar grāmatu dāvinājumu Tautas grāmatu plauktam atklās Latvijas valsts simtgades gadu

Ar grāmatu dāvinājumu Tautas grāmatu plauktam atklās Latvijas valsts simtgades gadu

Ar svinīgu un simbolisku grāmatu dāvinājumu Latvijas sabiedrībai, 18. janvārī tiks atklāts Latvijas valsts simtgades gads. Personīgi vai valstiski nozīmīgas grāmatas Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Tautas grāmatu plauktam dāvinās valsts augstākās amatpersonas, tādejādi rosinot ikvienu iesaistīties mūsu valsts vēstures un kultūras krājuma bagātināšanā.
 

18. janvārī LNB Tautas grāmatu plauktam savas izvēlētās grāmatas ar īpašu vēstījuma ierakstu to 1. lapaspusē dāvinās Latvijas valsts simtgades patrons, Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, Ministru prezidents Māris Kučinskis, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, bijušie Latvijas Valsts prezidenti Vaira Vīķe – Freiberga, Valdis Zatlers un Andris Bērziņš, un svinīgā grāmatu dāvinājuma pasākuma namamāte, kultūras ministre Dace Melbārde. Dāvinājuma ceremonijā klātesoši būs arī Latvijā akreditētie ārvalstu diplomāti.

 

Tā kā Latviju tās simtgadē apmeklēs daudzu valstu vadītāji, Latvijas institūts vērsās ar idejas piedāvājumu pie citām valsts iestādēm un Latvijas Nacionālās bibliotēkas aicināt ārvalstu amatpersonas vizīšu laikā dāvināt Tautas grāmatu plauktam kādu personīgi vai valstiski nozīmīgu grāmatu ar īpašu veltījumu Latvijas tautai. Grāmatas paliks ne tikai Tautas grāmatu plauktā lasītāju apskatei, tajās ierakstītie vēlējumi būs pieejami digitālā formā, veidojot sava veida vēsturisku simtgades liecību par vēlējumiem Latvijas cilvēkiem valstiskuma lielajā gadskārtā.

 

Trīs šādas ārvalstu amatpersonu vizītes notiks jau tuvākajās dienās. Grāmatu dāvinājumam, papildinot Latvijas kultūras un vēstures vērtību krājumu, 13. janvārī pievienosies Japānas premjera kundze Aki Abe (Akie Abe). Savukārt 16. janvārī vizītes Latvijā ietvaros īpaši izvēlētu grāmatu LNB direktoram Andrim Vilkam pasniegs Dānijas Karalistes premjerministrs Larss Leke Rasmusens (Lars Lokke Rasmussen). Arī Gruzijas parlamenta priekšsēdētājs Iraklijs Kobahidze (Irakli Kobakhidze) 16. janvārī, viesojoties Latvijā, īpaši izvēlētu grāmatu ar personīgi izdarītu ierakstu nodos Tautas grāmatu plauktam.

 

LNB Tautas grāmatu plauktu Latvijas valsts simtgadē aicināts bagātināt ikviens. Lai piedalītos dāvinājumā, ir jāizvēlas viena īpaša grāmata, tās titullapā jāieraksta vēstījums, kāpēc dāvinātājs šo grāmatu ir izraudzījies. Izvēlēto grāmatu var pasniegt gan LNB, gan jebkurai citai publiskajai bibliotēkai, pievienojot dāvinājuma veidlapu, kas pieejama mājas lapā. Bibliotekārs dāvinātājam izsniedz īpašu apliecinājumu par grāmatas dāvinājumu Tautas grāmatu plauktam.

vairāk

08.01
2018
Maestro Marisa Jansona vārdā nosauks jaunu tulpes šķirni

Maestro Marisa Jansona vārdā nosauks jaunu tulpes šķirni

Svētdien, 14. janvārī plkst. 14 Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas korē pasaulslaveno latviešu diriģentu Marisu Jansonu 75. dzimšanas dienā sveiksim ar neparastu dāvanu – jaunu tulpes šķirni, kas nosaukta viņa vārdā.

 

Piedaloties Latvijas vēstniecei Nīderlandē Ilzei Rūsei un Nīderlandes vēstniekam Latvijā Pīteram Janam Langenbergam (Pieter Jan Langenberg), LNB direktoram Andrim Vilkam, šķirnes autoriem, Ārlietu ministrijas un Simtgades biroja pārstāvjiem, vārdu jaunradītajai tulpei oficiāli piešķirs Latvijas institūta direktore Aiva Rozenberga.

 

Ideja par tulpes šķirnes radīšanu Latvijas simtgadē izlolota Latvijas vēstniecībā Nīderlandē, akcentējot Latvijas atpazīstamību pasaulē, kas saistīta ar Marisa Jansona vārdu un mūsu valstis vienojošo ziedu un estētiskuma kultūru. “Pēc 11 gadiem galvenā Amsterdamas koncertnama diriģenta amatā Marisu Jansonu noteikti var uzskatīt par pazīstamāko latvieti Nīderlandē,” apliecina Latvijas vēstniece Ilze Rūse. Tādēļ Latvijas simtgades svinību kultūras programmas centrā plānoti vairāki notikumi Marisa Jansona zīmē, ko aizsāks simtgadei un Maestro veltītā jaunā tulpes šķirne.

 

Par šķirnes radīšanu ceremonijas laikā stāstīs tās selekcionārs Juris Egle (Grobiņa) un audzētājs Nīderlandē Jans Pennings (Jan Pennings).

 

Pasākuma laikā tiks atskaņota intervija ar Maestro viņa jubilejā.

vairāk

02.01
2018
Laimīgu Latvijas simto gadu!

Laimīgu Latvijas simto gadu!

Mēs zinām, kur uzlādēt ierīces, bet kur uzlādējas cilvēki?

No dabas, no saknēm, cits no cita.

Tāpēc mūs vienmēr ir vadījis enerģijas nezūdamības likums.

Nekas nav jāsāk no nulles. Tev jāņem un jādod tālāk uz visiem 100.

Kad esi sasmēlies enerģiju, ļauj tai plūst tālāk,

Lai nestāv un nezūd, bet iet un pāriet,

No cilvēka uz cilvēku, no sirds uz sirdi, no impulsa uz impulsu:

Kas vienam iznākums, otram – sākums,

Kas vienam izelpa, otram – jauna iedvesma.

Mums ir simtiem vietu un lietu, no kā smelties, strāvot un degt.

Tik daudz, ka viens to nevar turēt, tāpēc

Dod, lai plūst un aug,

Un, kad sasniegta galotne,

Lai tā kļūst par sakni nākamajam!

 

Vēlot Jums daudz enerģijas Latvijas 100. gadā,

Latvijas institūts

vairāk

27.12
2017
Ārvalstniekus interesē Latvijas kultūra, jaunuzņēmumi un sasniegumi

Ārvalstniekus interesē Latvijas kultūra, jaunuzņēmumi un sasniegumi

Latvijas institūts (LI) 2017.gadā koordinējis vairāk nekā 80 ārvalstu žurnālistu vizītes Latvijā, iepazīstinot ar valsts simtgades svinību programmu, vēsturi un dažādu nozaru attīstību. Savukārt valsts oficiālo sociālo tīklu kontu sekotājus šogad visvairāk interesējuši ieraksti, kas atspoguļo latviešu svētkus, tradīcijas un starptautiskos sasniegumus, īpaši sportā.

 

Šā gada laikā Latvijā visvairāk esam uzņēmuši žurnālistus no Eiropas, piemēram, Vācijas, Skandināvijas, Ukrainas, Polijas, Spānijas, Portugāles, Francijas, Lielbritānijas un Baltijas valstīm. Tieši ar Baltijas valstu žurnālistu vizīti šogad tika atklāta LI Simtgades mediju programma, kuras laikā žurnālisti no Lietuvas un Igaunijas televīzijām, radio, interneta un drukātajiem medijiem piedalījās 4.maija svētkos un devās reģionālajā vizītē uz Latgali. Vizītes laikā Baltijas valstu žurnālisti apmeklēja arī Brīvības pieminekli, Latvijas Nacionālo bibliotēku, dažādus jaunuzņēmumus, tikās ar valsts pārvaldes pārstāvjiem, pārrunāja aktualitātes ar studentiem un kultūras darbiniekiem.

 

Kā vienu no nozīmīgākajām vizītēm var minēt pirmo Dienvidkorejas mediju delegāciju Latvijā, kuru LI rīkoja ciešā sadarbībā ar Latvijas Republikas vēstniecību Korejas Republikā. Žurnālistu uzmanības centrā lielākoties bija Latvijas ekonomikas attīstība, attiecības ar Krieviju, starptautisko partneru militārās aktivitātes, kā arī kultūra – dažādi starptautiski koncerti, izstādes, valsts mēroga pasākumi.

 

Tāpat pastiprinātu uzmanību Latvijai pievērsa Kanādas žurnālisti, kas skaidrojams ar Kanādas lēmumu vadīt daudznacionālo kaujas grupu Latvijā. Mediju pārstāvji no ASV izrādīja interesi par Latgali un tūrisma iespējām valstī. Līdzīgs interešu loks bija arī LI uzņemtajiem žurnālistiem no Ēģiptes, kuri gribēja uzzināt vairāk par ekonomisko saišu stiprināšanu starp abām valstīm, kā arī gastronomijas un tūrisma iespējām. Arvien aktīvāk esam uzrunājuši kultūras žurnālistus, kuriem ir liela interese par Latvijas grāmatu izdevēju, muzeju, koncertu piedāvājumu. Tāpat augusi arī žurnālistu interese par jautājumiem, kuri saistīti ar jaunuzņēmumu dibināšanu un inovatīvu produktu radīšanu.

 

LI Simtgades mediju programma turpināsies arī nākamgad, un prognozējams, ka uzņemto ārvalstu žurnālistu skaits dubultosies. Šobrīd interesi par Latvijas valsts simtgades svinību atspoguļošanu dažādos aspektos izrādījuši žurnālisti no Eiropas valstīm, ASV, Austrālijas, kā arī Ķīnas, Krievijas, u.c.

 

Intereses par Latviju pieaugums vērojams arī sociālo tīklu lietotāju vidū. LI ir vairāku sociālo tīklu kontu uzturētājs. Vispopulārākais LI uzturētais Facebook konts ir If you like Latvia, Latvia likes you (IYL), kas ir Latvijas oficiālais konts angļu valodā, paredzēts saziņai ar ārvalstniekiem, kuri interesējas par Latviju. Otrais LI uzturētais Facebook konts ir Kaut kas mīļš no Latvijas (KKM), kas tika izveidots 2016.gadā un paredzēts saziņai ar diasporu latviešu valodā. Trešais Facebook konts – Latvian Institute – ir sasaistīts ar LI Twitter kontu, atspoguļojot svarīgākos notikumus Latvijā un Latvijas cilvēku sasniegumus pasaulē.

 

Tāpat kā citus gadus, arī šogad LI uzturēto kontu sekotājus visvairāk interesējuši ieraksti, kas atspoguļo latviešu svētkus, tradīcijas un starptautiskos sasniegumus, īpaši sportā. Visvairāk skatītais ieraksts IYL kontā, sasniedzot teju pusmiljonu auditoriju, bija īss video par latviešu Jāņu tradīcijām, kam seko vēsts par Maira Brieža uzvaru cīņā par Pasaules Boksa padomes (WBC) čempiona titulu.

 

Kontā KKM vispopulārākais bijis pirms Līgo svētkiem ievietotais ieraksts par japāņu puisi Masaki, kurš sveica Latviju Jāņos ar dziesmu “Pie Dieviņa gari galdi”. Otro vietu ieņem ieraksts, kas veltīts latviešu valodai Starptautiskajā dzimtās valodas dienā, bet trešo – simtgades projekta TUESI.LV sadarbībā ar LI veidotais patriotiski sirsnīgais videostāsts par Lailu Uisku, modes dizaineri no Lejasciema.

 

Facebook kontā Latvian Institute vislielāko auditoriju sasniegusi ziņa par Latvijas dizaineres Santas Meikulānes iegūto Amerikas arhitektūras balvu 2017, bet Twitter kontā Latvian Institute – ieraksts, kas veltīts Latvijas de facto neatkarības atgūšanai 1991.gada 21.augustā, darot iespējamu 2018.gadā svinēt mūsu valsts simtgadi.

 

Vispārīgi šā gada laikā pasaules mediji pastiprinātu uzmanību Latvijai pievērsa pēc Latvijas tenisistes Aļonas Ostapenko gūtās uzvaras French Open turnīrā, kā arī basketbolista Kristapa Porziņģa sasniegumiem, spēlējot Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) vienībā Ņujorkas Knicks. Tāpat jāatzīmē britu raidsabiedrības BBC lēmums iekļaut Latvijas Nacionālo bibliotēku starp 10 skaistākajām un modernajām bibliotēkām pasaulē, kompānijas Aerones īstenotais pirmais izpletņlēciens no drona, kā arī lēmums piešķirt Latvijas pilsonību pasaulslavenajam baletdejotājam Mihailam Barišņikovam.

 

 

Uzziņai

 

LI uzturētie konti 2017.gadā

 

If you like Latvia, Latvia likes you (IYL):

  • 113,328 patīk, kas ir 6% pieaugums no 2016;
  • ieraksti gada griezumā skatīti 13 miljonus reižu, 7,7 milj. no tiem – unikālie skatītāji;
  • DDB Latvija veidotajā Latvijas ietekmīgāko mediju zīmolu topā Facebook vidē konts šogad gandrīz nemainīgi atrodas 6.vietā, apsteidzot virkni tradicionālo plašsaziņas līdzekļu.

 

Kaut kas mīļš no Latvijas (KKM):

  • 3270 patīk, kas ir vairāk nekā dubultā no 2016;
  • ieraksti gada griezumā skatīti 1,6 miljonus reižu, no kuriem teju miljons – unikālie skatītāji.

 

Twitter konts Latvian Institute:

7606 sekotāji, kas ir 10% pieaugums no 2016.

 

Valsts oficiālā mājas lapa Latvia.eu:

2017. gadā skatīta 404,436 reižu.

vairāk