07.11
2012
Karoga lentīte – sirsnīga piederības zīme Latvijai

Ne tikai valsts svētku nedēļā 11.-18.novembrī, bet arī ikdienā pie apģērba piesprausta lentīte Latvijas karoga krāsās ir sirsnīgs un patriotisks žests – veids, kā apliecināt savu mīlestību pret Latviju un piederību tās svētkiem, norāda Latvijas Institūta direktore Karina Pētersone.

 

Pēc viņas teiktā, Latvijai ir unikāla iespēja valsts dibināšanu svinēt divas reizes – 18.novembrī un 4.maijā, un abās vēsturiskajās reizēs Latvija ir dzimusi, neraugoties uz ļoti sarežģītu situāciju un nopietnu, lielu ārējo spēku pretestību. Tāpēc Valsts kancelejas ierosinājums svētku nedēļā nēsāt valsts karoga lentīti ir skaists un atbalstāms.

„Abas reizes tauta ir nepārprotami apliecinājusi savu vēlmi un gribu dzīvot suverēnā, neatkarīgā valstī – arī militāru draudu priekšā. Turklāt 1918.gadā dibinātā Latvija tika izcīnīta un nostiprināta īpaši varonīgās cīņās pret šķietami neuzvaramu pārspēku, kas prasīja daudz upuru un pašaizliedzības. Ar savu varonību latviešu tauta ir pārsteigusi pasauli toreiz un tagad,” skaidro Pētersone.

Latvijas Institūta direktore piebilst, ka citas tautas savu piederību valstij un tās svētkus svin ļoti krāšņi, bet latvieši ir atraduši un 20 neatkarības gados iedibinājuši savas vēstures gājumam un mentalitātei atbilstošākos veidus cieņpilnai atcerei.

 

Kā zināms, Latvijas valsts armijas uzvara pār Rietumu brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku 1919.gada 11.novembrī Rīgā izšķīra 1918.gada 18.novembrī dibinātās Latvijas Republikas likteni. Pēc šīs kaujas kļuva skaidrs, ka Latvija ir nosargājusi savu neatkarību. Par godu Latvijas brīvības cīnītājiem šo dienu, 11.novembri, atzīmē kā Lāčplēša dienu.

vairāk

07.09
2012
Tautiešu atgriešanās dzimtenē ir valsts prestiža jautājums

Tautiešu atgriešanās dzimtenē ir valsts prestiža jautājums

Sabiedrības un politiķu vidū sāktā diskusija par iespējām Latvijai atvilināt atpakaļ no tās aizbraukušos valstspiederīgos ir apsveicama, jo tautiešu atgriešanās dzimtenē ir valsts prestiža jautājums, uzsver Latvijas Institūta direktore Karina Pētersone.

„Ir tikai pareizi, ka sākam domāt par sava ekonomikas veiksmes stāsta ilgtspējību, apzinoties, ka valsts galvenais resurss ir nevis kādas izejvielas vai rūpniecības nozares, bet gan tās cilvēki,” klāsta Pētersone.

 

Iedzīvotāju emigrēšana ir specifiska ekonomiskā cikliskuma problēma, kas nav unikāla vai raksturīga tikai Latvijai – ne vēsturiski, ne mūsdienās. Tomēr tieši no valsts pašas gribas ir atkarīgs, vai cilvēki tajā vēlēsies atgriezties.
„Diez vai vajadzētu Latvijai pārmest, ka iedzīvotāji ir devušies prom – to noteica ekonomikas realitāte, un Latvijas mazā mēroga dēļ lielā mērā ārēji faktori. Tomēr patlaban ir īpaši svarīgi pielikt visas iespējamās pūles, lai no valsts puses būtu radīti apstākļi, kas vilinātu aizbraukušos atgriezties,” skaidro Pētersone.

 

Latvijas Institūta direktore akcentē, ka, ja Latvija izvēlētos vēl ilgāk nerisināt šo problēmu, tā varētu iedragāt ne tikai potenciālo tālāko ekonomikas izaugsmi, bet arī valsts tēlu.

„Kaut arī šis jautājums šķietami aktualizēts tikai nesen, patiesībā to mēģinājuši atrisināt jau vairāki valdību sasaukumi pēc kārtas. Tiesa, jāatzīst, konkrēti risinājumi tā arī nav iedarbināti,” piebilst Pētersone, vienlaikus norādot, ka arī Latvijas Institūtam nereti tiek vaicāts, ko tas paveicis, lai mudinātu valstspiederīgos atgriezties.

„Jāsaprot fundamentāla patiesība – Institūts var nodrošināt ārzemju latviešu kopienas ar informāciju un materiāliem, lai netiktu pārrauta saikne ar dzimteni, tomēr reāla iedzīvotāju atplūšana būs iespējama tikai ar valsts ekonomisko atkopšanos. Protams, būtiska ir arī izšķiršanās par labu vairākiem nozīmīgiem iekšpolitiskiem risinājumiem – uzņēmējam labvēlīgu nodokļu režīmu, dubultpilsonības piedāvājumu, kā arī spējai piesaistīt investīcijas un tādu darbavietu radīšana, kur ir konkurētspējīga samaksa,” pārliecināta ir Pētersone.

 

Svarīgi ir apzināties, ka tas nebūs iespējams bez to latviešu diasporas pārstāvju iesaistes, kas vēsturiski jau iesakņojusies svešumā, tomēr vēl arvien sevi saista ar Latviju. „Tie ir dažādi augstas raudzes profesionāļi, kuri būtu gatavi savas zināšanas un pieredzi veltīt senču dzimtenei, savukārt valsts pārvaldei jāparedz, kā to izdarīt pēc iespējas veiksmīgāk,” saka Latvijas Institūta direktore.

Tādā ziņā atzinīgi vērtējamas Ārlietu ministrijas līdzšinējās iniciatīvas, Saeimas darbs, risinot dubultpilsonības jautājumu, kā arī ekonomikas ministra Daniela Pavļuta paustā gatavība un sāktais darbs pie valsts mēroga re-emigrācijas atbalsta konkrētu pasākumu plāna izstrādes, kura izveidei radītajā darba grupā piekritis piedalīties arī Latvijas Institūts.

 

Pēc Ekonomikas ministrijas datiem, desmit gadu laikā no Latvijas izbraukuši 213 000 cilvēku. Pašreizējās prognozes liecina, ka nākamo desmit gadu laikā Latvijā varētu tikt radītas ap 150 000 jaunas darbavietas, līdz ar to neizbēgami nepieciešama darbspējīgu cilvēku atgriešanās.

vairāk

05.07
2012
Eksperti: Valsts tēls jāveido arī krievu valodā

Neraugoties uz to, ka Latvijas Institūts (turpmāk Institūts) kā galvenais valsts tēla uzturētājs līdz šim ir spējis nodrošināt korektu un aktuālu valsts informācijas plūsmu un zīmolvedību angļu valodā, nepieciešama arī papildus komunikācijas izvēršana krievu valodā, šodien nosprieda Institūta Konsultatīvajā padomē pieaicinātie eksperti.

 

Padomes locekļi atzinīgi novērtēja Latvijas institūta iniciatīvu, atbalstot papildus finansējumu komunikācijas kanāla izveidei krievu valodā jau no šā gada rudens, ko Latvijas Universitātes Komunikāciju nodaļas profesore Inta Brikše akcentēja kā ļoti būtisku.

Arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, uzsvēra Latvijas Institūta kā objektīva un no valdības tiešās komunikācijas attālināta informācijas avota lomu, atzīstot, ka līdz šim institūts ar minimāliem finanšu līdzekļiem izdarījis maksimāli daudz. Ministrs izteica cerību, ka valdībā būs iespējams gūt atbalstu budžeta grozījumiem, kas ļautu Latvijas Institūtam uzrunāt publiku ārvalstīs arī krieviski.

 

Ministrs vienlaikus arī pozitīvi novērtēja Latvijas Institūta aktivitātes sociālajos tīkos, ko nepieciešams turpināt un attīstīt.

„Ir jāapzinās absolūti vienkārša patiesība – NVS valstīs komunikācija tikai angļu valodā nav efektīva. Ja gribam veidot objektīvu un pozitīvu informatīvo fonu par Latviju, tas jādara arī krievu valodā,” skaidro Latvijas Institūta direktore Karina Pētersone.

E.Rinkēvičs arī aicināja plānot, kā visoptimālāk izmantot 2015.gadā paredzēto Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē valsts pozicionēšanai ārpus Eiropas Savienības robežām.

UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Dagnija Baltiņa veltīja labus vārdus starpinstitūciju sadarbībai, kurā piedalās Latvijas Institūts, taču norādīja, ka nepieciešams skaidri vienoties par vērtībām, ko sludināt ārvalstīs. Savukārt ministru prezidenta ārštata padomniece projektu vadības jautājumos Maija Celmiņa uzsvēra Institūta lomu kā komunikācijas stratēģijas koordinatoram un uzturētājam.

 

Latvijas Universitātes Politikas zinātnes nodaļas profesore Žaneta Ozoliņa novērtēja paveikto valsts tēla uzturēšanā, kur „uz priekšu iets gaismas gadiem”, un patlaban Latvija esot daudz atpazīstamāka.

Komentējot publiski izskanējušajās runas par iespējamu Latvijas Institūta apvienošanu ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru kā arī Tūrisma attīstības valsts aģentūru, ārlietu ministrs izteicās, ka viņš Latvijas Institūtu redz kā atstatus esošu iestādi, kas veido informāciju par Latviju kopumā, nevis tikai atsevišķos segmentos – piemēram, ekonomikā.

vairāk

19.06
2012
„Lonely Planet” žurnālists: Latvieši baidās lielīties ar savu valsti

„Lonely Planet” žurnālists: Latvieši baidās lielīties ar savu valsti

Latvijai ir daudz vērtību – no vēstures līdz mākslai, arhitektūrai, dabas ainavām un padomju militārajam mantojumam, ar ko pievilināt tūristus, taču latvieši baidās ar tām lielīties, šodien notikušajā diskusijā, ko rīkoja Latvijas Institūts, sacīja “Lonely Planet” žurnālists, Latvijas aprakstītājs, Brendons Pressers.

 

Viņš arī akcentēja, ka tās ir lietas, ko iespējams „pārdot” ārzemju tūristiem, vien jāmāk par to pastāstīt citiem. Pēc viņa teiktā, pēdējo sešu gadu laikā Latvija un Rīga ir ļoti izmainījušās, un cilvēki pamazām sāk apzināties valsts stiprās puses un tās attiecīgi arī popularizēt.

Ārvalstniekiem arī noteikti būtu interesanti uzzināt daudz vairāk par Latvijas mākslu un jaunajiem dizaineriem, kas pēdējā laikā kļuvuši īpaši spēcīgi.

 

„No tūrisma galamērķu viedokļa, protams, Rīga ir kroņa dārgakmens, bet no dabas noteikti jāizceļ Kurzemes piekraste, kas ir ārkārtīgi skaista, taču nereti tiek nepelnīti aizmirsta, tūristiem dodoties tikai uz Liepāju vai Ventspili,” skaidro Pressers.

Autors arī piebilda, ka Līgo un Jāņi neatpaliek no Riodežaneiro karnevāliem, un ir svarīgi tos popularizēt arī ārzemniekiem. Vienlaikus viņš arī stāstīja par nišas tūrisma, piemēram, kāzu iespējām, kuras iespējams svinēt daudzajās un skaistajās Latvijas muižās un pilīs, kā arī akcentēja nepieciešamību sadarboties ar ārzemju sabiedrisko attiecību firmām, piemēram, ASV, kas nodarbotos ar valsts tēla mērķtiecīgu popularizēšanu.

 

Tūrisma attīstības valsts aģentūras vecākā eksperte mārketinga un tūrisma tirgus jautājumos Ilona Kalniņa un Rīgas tūrisma attīstības biroja mārketinga un komunikāciju direktors Aigars Smiltāns uzsvēra, ka Latvija jau sadarbojas ar aģentūrām Latvijai svarīgos tūrisma tirgos, kas pagaidām iekļauj kaimiņvalstis un Vāciju.

Kalniņa norādīja uz Latvijas tūrisma sakārtotu infrastruktūru, taču atzina, ka vēl arvien 80% no Latviju apmeklējošajiem tūristiem paliek tikai Rīgai, un nepieciešama reģionu tūrismu iespēju popularizēšana.

Smiltāns piebilda, ka nereti iepriekš bija vērojama situācija, kurā cilvēki izveido kādu interesantu objektu, taču neapzināti to glabā no apkārtējiem, to nepopularizējot, tomēr ar mūsdienu tehnoloģiju sniegtajām iespējām, pateicoties sociālajiem tīkliem, iespējama daudz plašāka mērķauditorijas aptvere nekā iepriekš. Turklāt patlaban Rīgu apmeklējošie tūristi daudz vairāk interesējas par visas Latvijas apceļošanas iespējām.

 

„Lauku ceļotāja” mārketinga speciāliste Eva Staltmane akcentēja Latvijas neskarto dabu kopumā kā lielāko resursu un vērtību, ko izmantot un atzina, ka nepieciešams lielāks budžets lauku piedāvājuma popularizēšanai.

„Leo Burnett Riga” vadītājs un viens no Latvijas „Facebook” lapas radītājiem Ansis Egle stāstīja par tiešsaistes priekšrocībām tūristu ieinteresēšanā, norādot, ka Latvija sociālajos tīklos ir piemērs, kā būvēt valsts zīmolu, ko atzinuši arī „Facebook” speciālisti. Viņš arī uzsvēra, ka Latvijai ir daudz unikālu lietu, ar ko piesaistīt tūristus, piemēram, ziemeļblāzma, Līgo un Jāņu svinības, kā arī unikālie mūzikas festivāli, kuru popularizēšanai nereti pietiek ar objektīvi izvietotu informāciju tiešsaistē.

 

Kanādietis Brendons Pressers ir pilna laika tūrisma žurnālists un aptuveni 35 ceļvežu autors. Patlaban Pressers ieradies Rīgā, lai atjaunotu aktuālāko informāciju par Latviju, ko iekļaut 2013./2014.gada ceļvedī. „Lonely Planet” ir pasaules lielākais ceļvežu izdevējs, kas kopš 1972.gada publicējis 500 ceļvežus astoņās valodās.

vairāk