09.05
2018
Akcija "Izskrien Latviju pasaulē" 5.maijā vieno daudz interesentu

Akcija

Akcijā “Izskrien Latviju pasaulē” piedalījušies cilvēki visdažādākajās pasaules malās. Gana skrējēju bijis gan mūsu zemē (Vaidavā, Rīgā, Madonā, Valkā, Kuldīgā, Saulkrastos un Alūksnē), kā arī pat tik tālās vietās kā Keiptauna (Dienvidāfrika), Nova Odesa (Brazīlija) un Baleāru salās (Spānija).

 

“Nekad neaizmirst par mājām” – ar tādu vadmotīvu akcijā “Izskrien Latviju pasaulē” piedalījies Henrijs Avotiņš, kurš Latvijas kontūras maršrutu kopā ar draugu Ritvaru Vestmani mērojis Oklērā, ASV. Daudzviet latvieši atzīmējuši uz kontūras attiecīgo novadu ar tā dziesmām, dejām vai citām aktivitātēm. Tā, piemēram, Milānā Sempiones parkā Latviju "ALISI – Itālijas un itāļu Šveices latviešu biedrība" organizētajā pasākumā Latviju izskrējuši 40 lielu un mazu kāju pāri, simtgadei par godu kopumā pieveicot 100 kilometrus. “Forcesko pils mūri mums bija Daugavpils cietoksnis, Miera arkas tribīnes augstas kā Jūrkalnes stāvkrasts, grūtākie metri veda gar Igaunijas robežu, bet Rīgas centrā skanēja dziesma "Rīga dimd",” vēstīts biedrības Facebook kontā. Baltā galdauta svētku galds noslēgumā ticis klāts pašā Gaiziņkalna virsotnē, un viss parks pieskandināts ar latviešu dziesmām un dančiem.

 

Visgarākais izskrietais maršruts izrādījies Rīgā – 28,3 km, visīsākais – 1,2 km Listeras parkā Bredfordā, Lielbritānijā. Cilvēki gan skrējuši, gan gājuši, gan, piemēram, Hamburgā braukuši ar riteņiem.

 

Latvijas institūts un biedrība “VSK Noskrien” Latvijas atpazīstamības kampaņu “Izskrien Latviju pasaulē!” uzsāka jau pērn, un šogad aicināja ikvienu piedalīties, tieši 5. maijā izejot vai izskrienot, izskrituļojot vai izbraucot ar divriteni Latvijas kontūru kādā pasaules pilsētā. Lai piedalītos kampaņā, var izmantot jau sagatavotos maršrutus, kas atrodami portāla latvia.eu sadaļā latvia.eu/discover/jog-latvia, vai arī, izmantojot skrējēju iecienītās aplikācijas, izraudzītajā vietā izveidot savu maršrutu Latvijas kontūras formā. Pēc skrējiena vai maršruta izstaigāšanas aicinām piedzīvojuma fotogrāfijas un maršrutu kartes ievietot sociālajos tīklos, pievienojot tēmturi #izskrienLatviju un pavadošo tekstu svešvalodā, ka šis piedzīvojums veltīts Latvijas simtgadei.
 

Foto: Elīna Karule, "ALISI – Itālijas un itāļu Šveices latviešu biedrība"

vairāk

02.05
2018
Latvijas kontūru izskries un izies visā pasaulē

Latvijas kontūru izskries un izies visā pasaulē

Latvieši un Latvijas draugi ārvalstīs 4. un 5. maijā aktīvi svinēs Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu: rīkos Baltā galdauta svētkus un izskries vai izies Latvijas kontūru pasaulē, piemēram, Itālijā, Lielbritānijā, Vācijā, Spānijā, ASV un Kanādā. Akcijā piedalīties iecerējuši arī tautieši tik tālās un neparastās vietās kā Dubaija un Baleāru salas, un aktivitātes gaidāmas arī Latvijas pilsētās, piemēram, Kuldīgā un Valkā. Kopumā latvia.eu mājaslapā ir atrodami jau 63 dažādi maršruti Latvijas kontūras formā 29 dažādās valstīs, un to skaits arvien pieaug.

 

Latvijas institūts un biedrība “VSK Noskrien” Latvijas atpazīstamības kampaņu “Izskrien Latviju pasaulē!” uzsāka jau pērn, un šogad aicina ikvienu piedalīties, tieši 5. maijā izejot vai izskrienot, izskrituļojot vai izbraucot ar divriteni Latvijas kontūru kādā pasaules pilsētā. Lai piedalītos kampaņā, var izmantot jau sagatavotos maršrutus, kas atrodami portāla latvia.eu sadaļā latvia.eu/discover/jog-latvia, vai arī, izmantojot skrējēju iecienītās aplikācijas, izraudzītajā vietā izveidot savu maršrutu Latvijas kontūras formā. Pēc skrējiena vai maršruta izstaigāšanas aicinām piedzīvojuma fotogrāfijas un maršrutu kartes ievietot sociālajos tīklos, pievienojot tēmturi #izskrienLatviju un pavadošo tekstu svešvalodā, ka šis piedzīvojums veltīts Latvijas simtgadei.

 

Nav nekādas noteiktas kilometrāžas, šo kontūru var izskriet kaut vai piemājas parkā jebkurā sev tīkamā laikā, aicinot pievienoties arī darba biedrus, kaimiņus un paziņas. Šādā veidā ikkatrs var kļūt par Latvijas un tās simtgades vēstnieku, kā arī uzdāvināt kādai pilsētai vēl vienu veselīgas izkustēšanās maršrutu!

 

Īss ceļvedis, kā iesaistīties akcijā, atrodams šeit. Līdz šim sagatavotos maršrutus var skatīt šeit. Ja nepieciešama palīdzība maršruta izstrādē, rakstiet info@li.lv. Ļoti priecāsimies saņemt informāciju par iecerētajiem skrējieniem – labprāt dalīsimies ar to savos sociālajos tīklos, mājas lapā utml.

 

 

Mediju kontaktiem:      

Astra Spalvēna

+371 67503667
astra.spalvena@li.lv

vairāk

27.04
2018
Notiks augsta līmeņa konference “EIROPA. PĒC 100 PIRMS”

Notiks augsta līmeņa konference “EIROPA. PĒC 100 PIRMS”

Atzīmējot Latvijas valsts simtgadi, Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā, Latvijas Institūts un Latvijas Politologu biedrība 2018. gada 7. maijā rīko augsta līmeņa starptautisku konferenci "Eiropa. Pēc 100 Pirms" (Europe. After 100 Before).

 

Eiropas politiskajā kartē pēc I Pasaules kara parādījās iepriekš neeksistējušas robežas. 10 nācijām pavērās unikāla iespēja veidot jaunas demokrātijas. Uz kara fiziskajām un mentālajām drupām radās cerības, aizsākās valstu dzimšanas un demokrātiskas atdzimšanas procesi, attīstība caur pārmaiņu grūtībām. Tādām valstīm kā Latvija, Igaunija, Lietuva, Somija, Polija, Ukraina, Ungārija, Austrija, Čehoslovākija un Dienvidslāvija tālākais vēsturiskais ceļš izvērtās gana dramatisks – piedzīvojot gan īsus uzplaukuma periodus, gan II Pasaules kara jukas un postu, gan neatkarības atjaunošanu daudzās no minētajām valstīm, gan valstu sadalīšanos.

 

100 gadus pēc Pirmā pasaules kara Eiropa ir ne tikai ģeogrāfiska vienība globālajā kartē, bet tādu valstu un pilsoņu kopība, kura ir spējusi vardarbības vietā likt miermīlīgas sadarbības ideju un praksi. Bet ko šīs valstis un nācijas, kuras pieteica sevi uz pasaules skatuves pirms 100 gadiem, var Eiropai un pasaulei piedāvāt šodien kā pamatu stabiliem nākamajiem 100 gadiem?  Kas ir valstiskie sasniegumi, personiskās uzvaras un idejas, kā arī pilsoniskās spējas, kas ir dzinulis tālākai attīstībai un Eiropas lomai pasaulē?

 

Konference pulcēs pārstāvjus no valstīm, kuras parādījās Eiropas politiskajā kartē Pirmā pasaules kara beigās. Eksperti un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji no Austrijas, Igaunijas, Somijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Ukrainas un citām valstīm sniegs savu redzējumu un dalīsies ar labās prakses piemēriem, ko šīs valstis tagad un nākamajos 100 gados var dot Eiropai - mieram, demokrātijai un izaugsmei.

 

Konference notiks  2018. gada 7. maijā no  plkst. 9.30-17.30,  Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Rīgā, Mūkusalas ielā 3.

 

Konferences programmu skatīt šeit.

 

Konferences rīkotāju uzrunas:

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

vairāk

04.04
2018
Ārvalstu mediji aktīvi atspoguļo Latvijas simtgadi

Ārvalstu mediji aktīvi atspoguļo Latvijas simtgadi

Šī gada sākumā Latvijas institūts organizējis visdažādākās ārvalstu žurnālistu vizītes, kurās Latvijas simtgade aplūkota gan caur mākslas un kultūras, gan mūsdienu modes un militārās vēstures prizmu. Gada pirmajos mēnešos Latvijā viesojušies žurnālisti no Lielbritānijas, Vācijas, Francijas, Ungārijas, Moldovas, Ķīnas, Japānas un Šveices.
 

Lielākā daļa mediju vizīšu organizētas saistībā ar kādu Simtgades ietvaros plānotu notikumu ārvalstīs, piemēram, Londonas grāmatu tirgu, Latvijas ekspozīciju Londonas Dizaina biennālē vai Baltijas simbolisma mākslas izstādi Parīzē. Latvijas institūta izstrādātās mediju programmas atbilstoši noteiktai interešu jomai radīja iespēju žurnālistiem skatīt konkrētus kultūras faktus plašākā vēsturiskā un sociālā kontekstā.

Latvijas simtgades stāsts atsedzas ne tikai īpašu notikumu programmā, bet arī dažādu procesu un jomu attīstības vērojumos. Tā, piemēram, Euronews dzīvesstila žurnāliste Inesa Fresinē (Ines Fressynet) līdzās savam galvenajam mērķim – Riga Fashion Week apmeklējumam, novērtēja arī citus kultūras objektus, tai skaitā Latvijas Nacionālo bibliotēku. Žurnālistes vērtējumā tā ir Rīgas atslēga: “Panorāmas skats pa bibliotēkas logu uz pilsētas tūrisma apskates vietām ir lielisks sākums ceļojumam Latvijas stila un dizaina pasaulē.”

 

Atšķirīgu skatījumu ieguva Ungārijas žurnālists Sabolčs Vorošs (Szabolcs Vörös, attēlā pa labi) no politiskā nedēļraksta “Heti Válasz”. Viņa pirmais “apskates objekts” bija armijas ikdienas dzīve un mācības Ādažu poligonā. Žurnālists intervēja Ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, kādreizējo Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi Freibergu, Zemessardzes komandieri brigādes ģenerāli Aināru Ozoliņu (attēlā pa kreisi), NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktoru Jāni Sārtu un citus ekspertus un amatpersonas, lai iegūtu dažādos viedokļos balstītu priekšstatu par Latvijas iekšpolitiku un ārpolitiku aizsardzības kontekstā. Latvijas ceļu uz brīvību ilustrēja ekskursija Kara muzejā, savukārt laikmetīgās mākslas izstāde “Nākotnes valsts” izstāžu zālē “Arsenāls” vizītes noslēgumā piedāvāja vīzijas un prognozes izteiktas metaforu valodā.

 

Latvijas simtgades gadā Latvijas institūts vēl plāno uzņemt žurnālistus no Šveices, Vācijas, AAE, Ēģiptes, Uzbekistānas, Polijas, Tallinas, Šveices, Itālijas, Grieķijas un citām valstīm, iepazīstinot ar dažādiem notikumiem (4. maija svētkiem, Dziesmu svētkiem, 18. novembra svinībām) un dažādām nozarēm: uzņēmējdarbību, gastronomiju, iekšpolitiku, laikmetīgo mākslu u.c.

vairāk