05.07
2018
"Pasaule mūs redz kā lepnu, par sevi pārliecinātu tautu." Saruna ar LI direktori Aivu Rozenbergu

Laikrakstā "Latvijas avīze" 04.07. publicēta intervija ar Latvijas institūta direktori Aivu Rozenbergu. Pilns sarunas teksts pieejams šeit.

Latvijas Institūts ir valsts tiešās pārvaldes iestāde, kas atrodas ārlietu ministra pārraudzībā. Tā darbības mērķis ir mūsu valsts pozitīvas atpazīstamības veicināšana. Šobrīd institūtu vada Aiva Rozenberga. Viņa ir diplomēta filoloģe, studējusi slāvu valodas Latvijas Universitātē, savulaik bijusi Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas un Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas preses sekretāre.
 

Viens no biežāk lietotajiem vārdiem modernajā latviešu valodā – tēls jeb žargonā “imidžs”. Cilvēki runā par uzņēmuma vai organizācijas tēlu, viņi cenšas mainīt paši savu tēlu, dodas pie friziera un stilista, cenšas tievēt, tetovējas vai staigā uz trenažieru zāli. Jūsu uzdevums ir rūpēties par Latvijas tēlu. Bet vai tas ir viena neliela kolektīva spēkos – lai cik tas arī būtu darbīgs un radošs?

A. Rozenberga: Skan jau grandiozi – Latvijas Institūts. Bet patiesībā esam visai ierobežoti gan līdzekļu, gan cilvēkresursu ziņā. Atliek vien paļauties uz darbinieku entuziasmu. Par tēlu runājot – mēs jau visi cenšamies izskatīties skaisti un pievilcīgi, vēlamies, lai apkārtējie mūs novērtē. Līdzīgi ir ar valstīm, arī tās cenšas veidot pasaulē atpazīstamu, pievilcīgu tēlu. Saprotams, viens pats Latvijas Institūts šo darbu paveikt nevar. Cenšamies strādāt mērķtiecīgi un sistemātiski, taču patiesībā katrs no mums, mūsu darbi un sasniegumi ir daļa no Latvijas tēla. Tāpēc cenšamies stiprināt pilsoniskās diplomātijas spēku. Lai katrs latvietis, lai kur viņš pasaulē arī atrastos, kļūtu par mazu daļiņu no Latvijas Institūta.
 

Ārzemnieki, kuri pirmo reizi ierodas Latvijā, ir patīkami pārsteigti par mūsu zemi. Daudzi saka – kaut ko tādu negaidījām.

Patiesībā tas ir labāk nekā tad, ja ciemiņi ierodas ar milzīgām cerībām un piedzīvo vilšanos. Sak, bildēs internetā izskatījās smukāk un krāsaināk. Tāpēc ar valsts tēla izskaistināšanu nekādā gadījumā nedrīkst pārcensties. Labāk stāstīt patiesību, pat ja tā ne vienmēr ir glaimojoša.

Visu interviju lasiet šeit.
Foto: Karīna Miezāja, la.lv

vairāk

03.07
2018
Radīts jauns materiāls par Dziesmu un Deju svētkiem

Radīts jauns materiāls par Dziesmu un Deju svētkiem

Viens no Latvijas simtgades programmas gaidītākajiem notikumiem – XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki – jau sācies, un, lai dotu iespēju ārvalstu viesiem uzzināt vairāk par šo skaisto tradīciju, Latvijas institūts ir izveidojis jaunu informatīvo materiālu. Brošūra “The Latvian Song and Dance Celebration” ir emocionāli uzrunājošs stāsts par par svētku vēsturi, dalībniekiem, unikalitāti un attīstību diasporā. Elektroniski tā pieejama šeit.

vairāk

14.06
2018
LV100 veltītā grāmata iznākusi arī krievu valodā

LV100 veltītā grāmata iznākusi arī krievu valodā

Simts īsie stāsti par mūsu apziņas kodiem, vērtībām un tikumiem, īpašiem cilvēkiem, lietām un vietām nu pieejami arī krievu valodā!

 

Jau iepriekš vēstīts, ka par godu Latvijas simtgadei Latvijas institūts izdevis jaunu grāmatu angļu valodā ar nosaukumu “LATVIA 100 SNAPSHOT STORIES”. Ja vēlaties izmantot grāmatu Latvijas popularizēšanai ārvalstīs, lūdzu, aizpildiet šo anketu, un mēs ar Jums sazināsimies.

vairāk

13.06
2018
Pievienojies gadsimta garākās Līgodziesmas izdziedāšanā!

Pievienojies gadsimta garākās Līgodziesmas izdziedāšanā!

Godinot latviešu līgošanas tradīcijas, gada garākajā dienā, 21. jūnijā, visā Latvijā, četrās Eiropas valstīs un Kanādā notiks unikāla koru, folkloras kopu un tautiešu sadziedāšanās. No saules lēkta līdz saules rietam ik pusstundu Latvijas Radio 2 tiešraidē pieslēgsies līgodziesmu skandinātājiem. Gadsimta garākai Līgodziesmai aicināts pievienoties ikviens dziedāt gribētājs gan Latvijas novados un pilsētās, gan sadziedāšanās zibakcijā Rīgā, Doma laukumā.

 

Saullēkts ar Stiprajām sievām un kultūras ministri Daci Melbārdi

 

Līgodziesmas maratons 21.jūnijā līdz ar saullēktu plkst. 4:29 sāksies Latvijas Radio 2 studijā – pirmo dziesmu dziedās brīvās gribas ansamblis “Stiprās sievas” Igetas Gaiķes vadībā. Stipro vārdu dziedājumam pievienosies arī kultūras ministre Dace Melbārde.

„Latviešu tautas dziesmas ir neizsmeļama ideju banka, kurā rast iedvesmu vasaras saulgriežu svinēšanai kopā ar ģimeni un draugiem. Prieks, ka arvien vairāk cilvēku vēlas iepazīt šo bagāto mantojumu, iedziļināties sentēvu tradīcijās un tajās meklēt saikni ar dabu. Celties pirms saules lēkta, ja esi gājis gulēt krietni pēc saulrieta, ir izaicinoši, taču saulgriežu laikā ne tas vien ir iespējams. Saplūsmē ar dabas ritiem spēkus atgūstam dubultā. Tādēļ kopā ar ‘Stiprajām sievām’ dosimies uz Latvijas Radio studiju, lai dziedātu un uzsāktu maģisko saulgriežu laiku,” aicinot pievienoties gadsimta garākajai Līgodziesmai, norāda kultūras ministre Dace Melbārde.

 

Līgo ceļš cauri 30 Latvijas pilsētām un novadiem

 

No plkst. 5:45 līgodziesma sāks apceļot Latvijas novadus, dienas laikā mērojot teju 4000 kilometrus. Ar Latvijas Radio žurnālistu, Latgales multimediju studijas kolēģu un reģionālo korespondentu starpniecību līgošana sāksies Vidzemē no Līgatnes pārceltuves pāri Gaujai, pēc tam vīsies cauri Ainažiem, Valmiermuižas alus darītavai Burtnieku novadā, Jercēnmuižai Strenču novadā, Cēsu pils parkam, Barkavas pamatskolai Madonas novadā. Tālāk dosies uz Latgali, viesojoties Eversmuižas parkā Ciblas novadā, Sarkankalnā Rēzeknē, Preiļu kultūras centrā un Daugavpils cietoksnī. Zemgalē Gadsimta garākā Līgodziesma skanēs Leimaņu tautas namā Jēkabpilī, Aizkraukles kultūras namā, Ogrē pie promenādes uz peldošās skatuves, Iecavas tirgus laukumā, Bauskas pilskalnā, Tērvetes brīvdabas estrādē. Savukārt Kurzemes pusē līgotāji aicināti pievienoties Kapelleru namā Saldus novadā, Durbes pilskalnā, Cieceres ezera krastā Brocēnos, piestātnē pie Pāvilsotas muzeja, Suitu tikšanās vietā Jūrkalnē, Ventspils Lielajā laukumā un Rojas jūras zvejniecības muzejā. Dodoties atpakaļ galvaspilsētas virzienā, gadsimta garākā Līgodziesma tiks dziedāta arī pie Tukuma pils torņa, Horna dārzā Jūrmalā, Pēternieku ciemā Olaines novadā un Meža ielā Jaunmārupē.

 

Dziesmas skandinās arī tautieši pasaulē

 

Gadsimta garākajā Līgodziesmā piedalīsies arī tautieši Vācijā, Īslandē, Luksemburgā, Īrijā un Kanādā, tiešraidē izdziedot savu līgotni un līdzdalot izjūtu par svētku skandināšanu pasaulē. Eiropas latviešu apvienības vicepriekšsēde Elīna Pinto, kura līdzdarbojās ārzemju latviešu koru uzrunāšanā, atzīst: “Latvija ir tur, kur ir latvietis. Un kur ir latvietis, tur ir dziesma. Tā ir stīga, kas mūs vieno ar savējiem, lai kur mēs šobrīd katrs dzīvotu”. Līgodziesmas dziedās folkloras kopa “Rīta rasa” (Berlīne), Reikjavīkas latviešu amatierteātra dziedātāji, Luksemburgas folkloras kopu “Dzērves”, Īrijas latviešu koris “LA’IR” un Toronto ansamblis “Skanda”.

 

Saulrieta sadziedāšanās zibakcija Doma laukumā

 

Dienas izskaņā plkst. 22:00 gadsimta garākā Līgodziesma atgriezīsies galvaspilsētā, aicinot ikvienu rīdzinieku, Dziesmusvētku dalībnieku, garāmgājēju pievienoties sadziedāšanās zibakcijai Doma laukumā. No Latvijas Radio balkona Ints Teterovskis diriģēs zibakcijas kopkori, izdziedot skaistākās līgotnes – “Kas dziedāja Jāņu nakti”, “Pie Dieviņa gari galdi”, “Tumša nakte, zaļa zāle”, “Jāņu vakars” u.c. Zibakcijas kopkorim pievienosies arī Ciblas folkloras kopa “Ilža” un “Ducele”. Diriģents Ints Teterovskis atgādina, ka Saulgriežos nedrīkst nedziedāt! Dziedāšana ir labākais veids, kā sevi sakārtot un likt mūsu dvēselēm un sirdīm gavilēt vienā tonī. “Mēs katrs savā stūrītī jau šad tad dungojam, bet atnākt šeit, Doma laukumā, kas nav nemaz tik pierasta vieta un lieta, būs neaizmirstama pieredze. Līgo tulkojuma viens no variantiem ir “lai top!” un, lai kaut kas taptu, ikvienam ir roka jāpieliek,” aicina diriģents.

 

Gadsimta garākās Līgodziesmas mērķis ir atspoguļot līgošanas unikālo tradīciju, vienlaikus stiprinot tautas pašapziņu, piederības izjūtu un saliedētību. Līgodziesmas ceļam būs iespējams sekot līdzi arī internetā – Latvijas sabiedrisko mediju portālā lsm.lv un sociālajos tīklos @LatvijasRadio2. Par akcijas norisi informēsim arī Latvijas institūta sociālo tīklu kontos.

Foto: Gadsimta garākās Līgodziesmas dalībnieces Suitu sievas no Alsungas, Latvijas Radio

vairāk