03.07
2014
Svinīgi papildināta portretu galerija “Dzimuši Rīgā – slaveni pasaulē”

Svinīgi papildināta portretu galerija “Dzimuši Rīgā – slaveni pasaulē”

2. jūlijā Latvijas Institūta direktore Karina Pētersone kopā ar izcilajiem mūziķiem Gidonu Krēmeru un Inesi Galanti, kā arī Rīgas vicemēru Andri Ameriku un SIA “Rīgas nami” valdes priekšsēdētāju Vinetu Veriku piedalījās portretu galerijas “Dzimuši Rīgā – slaveni pasaulē” svinīgajā papildināšanā. Līdz ar sešpadsmit esošajiem slavenību portretiem kinoteātrī Splendid Palace galeriju papildinās Ineses Galantes, dziedātājas Elīnas Garančas, akordeonistes Ksenijas Sidorovas un vijolnieces Baibas Skrides attēli.

 

Iecere izveidot simbolisku slavas sienu rīdziniekiem, kas ar savu personību un darbu iemantojuši plašu pasaules slavu un atzinību, SIA “Rīgas nami” radās jau 2011. gadā, kad sadarbībā ar Latvijas Institūtu tapa portretu galerijas pirmā kārta. Tajā iekļautas tādas izcilības kā ķīmiķis Vilhelms Ostvalds, inženieris Frīdrihs Canders, kinorežisors Sergejs Eizenšteins, tēlniece Vera Muhina, filozofs Jesaja Berlins, šahists Mihails Tāls, hokejists Kārlis Skrastiņš, baletmeistars Mihails Barišņikovs, komponists Raimonds Pauls un citi. Visus lielformāta portretus papildina interaktīvi monitori, kur latviešu, krievu un angļu valodās var iepazīties ar šo cilvēku biogrāfiju.

vairāk

07.05
2014
Latvijai nepieciešama ilgtermiņa pozitīva publicitāte

Latvijai nepieciešama ilgtermiņa pozitīva publicitāte

Latvijas Institūta direktores Karinas Pētersones atbilde uzP.R.A.E. sabiedrisko attiecību direktores Evijas Ercmanes publicēto viedokli „Kur Latvijai ņemt PR bataljonu?“.

Latvijas Institūts (LI) ar interesi seko 6. maijā uzsāktajai sabiedrisko attiecību profesionāļu diskusijai Twitter un portālā Diena.lv par valsts sabiedrisko attiecību politiku. Tā kā šī diskusija ir aktualizējusi tēmu par kopīgu un daudzpusēju Latvijas tēla veidošanu, Karina Pētersone piedāvā savu skatījumu, kā arī atbildes uz Ercmanes kundzes jautājumiem.

 

Ir apsveicami, ka sabiedrība kopumā un attiecīgo jomu profesionāļi Latvijā ir konstatējuši informācijas telpas ietekmi uz valsti un ir gatavi līdzdarboties, lai stiprinātu pozitīvu Latvijas tēlu. Tādi notikumi kā eiro ieviešana, Rīga kā Eiropas kultūras galvaspilsēta un Latvijas prezidentūra ES Padomē ir lieliska iespēja izmantot Latvijai pievērsto starptautiskās sabiedrības uzmanību, lai vēstītu par norisēm, kas vairo valsts pozitīvo atpazīstamību.

Tāpēc jau pagājušajā gadā tika radīts un ir apstiprināts starptautiskās komunikācijas plāns (nelietosim skaļo vārdu stratēģija) šim laikam, kur tika izvēlētas mērķa valstis un starptautiski, pan-Eiropas mediji, kā arī konkrēti žurnālisti, kas jāuzrunā un jāaicina uz Latviju ar mērķi panākt pozitīvu publicitāti. Tāpat tika apzināti „stāsti“ jeb tēmas un notikumi, kas starptautiskajiem medijiem ir interesantas.

Tā kā valsts resurss, kas atvēlēts LI publicitātes nolūkiem, ir ļoti neliels, tieši darbs ar žurnālistiem, kuru lasītāji sniedzas daudzos tūkstošos un pat miljonos, tika izvēlēts kā efektīvākais un perspektīvākais – pie neliela ieguldījuma sasniedzot ļoti lielas auditorijas. Turklāt šādā veidā jau saknē ir novēršama nepatiesas un neglaimojošas informācijas izplatība.

 

Jau šobrīd varam secināt, ka izvēlētā taktika ir attaisnojusies, jo atsaucība ir liela. Dialogā ar medijiem un Latvijas vēstniecībām ārvalstīs no vienas puses, un LI un nodibinājumu Rīga 2014 no otras puses, ir izstrādāti konkrēti piedāvājumi vizīšu programmai jau pāri par 400 žurnālistiem no 41 valsts. Valsts institūciju darbu katrs vērtēs atšķirīgi, bet par komunikācijas efektivitāti liecina rezultāts – šajā gadījumā – publikāciju skaits pasaules medijos, kas tapis mērķtiecīgas darbības rezultātā.

Šogad vien tikai par Rīgu kā Kultūras galvaspilsētu jau apkopotas vairāk nekā 800 publikācijas. Lieki piebilst, ka tās visas ir pozitīvas un parāda Latviju kā nobriedušu Eiropas valsti ar bagātīgu kultūru. Jau Rīga 2014 programmas atklāšanas dienā Rīgu apmeklēja 170 akreditētu ārvalstu mediju, kā arī vairāki desmiti neakreditējušos žurnālistu.

Tikpat lielu ievērību guva mūsu sportistu sasniegumi Soču Olimpiskajās spēlēs. Spēle pret Kanādas izlasi radīja pēdējos gados nebijušu daudzumu ziņu par Latviju Ziemeļamerikas informatīvajā telpā. Par to rakstīja ne tikai lielie sporta tabloīdi, bet arī reģionālās avīzes un blogeri, arī radio un televīzijā nākamās pāris dienas Latvija itin bieži tika pieminēta.

 

Cita starpā Latvijas Institūts atlasa arī šos pozitīvos stāstus, notikumus un tad elektroniski tos piedāvā ārvalstu diplomātiem un LI mediju kontaktiem vai kopā ar komentāru ievieto sociālajos tīklos. Lai arī nekādā veidā negribam un pat nedrīkstam ietekmēt redakcionālo brīvību, varam nodrošināt, ka žurnālisti iegūst, piemēram, patiesu vēstures traktējumu par strīdīgi vērtētiem vēstures notikumiem, kā arī objektīvu informāciju, kas Latviju nenostāda negatīvā gaismā.

Lai šo pozitīvās publicitātes efektu noturētu vai kāpinātu, Latvijai nepieciešama uz ilgtermiņu vērsta pozitīva publicitāte starptautiskos medijos, kā arī noturīga valsts tēla veidošana. Kaut arī PR bataljoni, kas internetā raksta komentārus, dažkārt šķiet iedarbīgi, ar to vien nebūtu jāaprobežojas. Taču, ja šādas PR aģentūru „goda dežūras“ tiktu organizētas, labāka rezultāta nolūkos LI labprāt iesaistītos ar savu apkopoto informācijas resursu par vēsturi, kultūru, ekonomiku.

 

Latvijas Institūts vienmēr ir bijis atvērts sadarbībai ar ikvienu cilvēku, kurš vēlas palīdzēt. Mums ir arī lieliski piemēri korporatīvai atbildībai un patriotismam šajā sadarbībā.

Kad LI izstrādāja jaunu dizainu valsts oficiālajam portālam ārvalstu auditorijām www.latvia.eu, darbu veicošais birojs Asketic brīvprātīgi ziedoja projektam 500 darba stundas, jo apzinājās tā valstisko nozīmi. Protams, pamatā darbam jātiek atalgotam, tomēr jāsaprot arī, ka valsts finanšu resursi ir ierobežoti. Kā, piemēram, izdarīt izvēli starp bruņošanos vai maigās varas stiprināšanu, ja nepieciešami ir abi?

 

Jau vairākus gadus LI ir piedāvājis Ārlietu ministrijai un Saeimai attīstīt komunikāciju platformu krievu valodā ES partnerattiecību valstīs, izmantojot angļu valodā radīto informācijas resursu. Līdz šim tieši ierobežoto finanšu resursu dēļ to pilnībā īstenot nav izdevies. Šībrīža apdraudējumi valsts drošībai un informatīvais karš jautājumu atkal ir aktualizējis. Tāpēc ceram, ka LI šāda iespēja tiks dota.

Ilgtermiņā svarīga ir klātbūtne starptautiskajā mediju telpā, tai skaitā digitālajā, veicot proaktīvas darbības un nepārtraukti nodrošinot sabiedrisko telpu ar pozitīvu informāciju. Tādā veidā iespējams novērst negatīva viedokļa par Latviju rašanos. To LI iedalīto līdzekļu apmērā arī dara, balstoties uz aktualizētām Latvijas Zīmolvedības vadlīnijām „Konkurētspējīga identitāte“. Savukārt negatīvas informācijas apkarošana ir daudz laikietilpīgāka un neefektīvāka, jo ziņa jau ir izskanējusi – pat ja medijs to atsauc, „posts jau ir nodarīts“.

 

Latvijas Institūtā šobrīd pamatdarbā nodarbināti četri cilvēki, ieskaitot vadītāju. Darām visu iespējamo gan koordinējot žurnālistus, gan veidojot informatīvos materiālus par valsti, gan pildot reprezentatīvās funkcijas. Saprotams, ka šādā sastāvā mūsu iespējas ir visai ierobežotas.

Tāpēc komunikācijā arvien vairāk izmantojam sociālos tīklus. Tie ir piemērots rīks labai valsts atpazīstamībai ārzemju auditorijā. It īpaši veiksmīgs ir Latvijas oficiālās Facebook lapas projekts, kam nu jau piesaistīti vairāk nekā 55‘000 sekotāju. Šajā vietnē atlasām pozitīvus notikumus no Latvijas dzīves, kas uzrunā tiklab latviešus, kā mūsu ārzemju sekotājus. Izmaksu ziņā šis ir efektīvs darba veids, jo ar nelielu ieguldījumu sasniedz ievērojamu auditoriju.

 

Mēs apelējam arī pie patriotisma un lepnuma jūtām. Lai ziņas par Latviju izplatītos tālāk, liela nozīme ir tieši latviešu sekotājiem tepat un ārzemēs, jo viņi ziņas pārpublicē tālāk saviem draugiem. Tā mūsu „karstākās“ ziņas sasniedz vairāk nekā pusmiljonu lielu auditoriju.

Apkopojot pēdējo gadu un pat pēdējo mēnešu ārvalstu publikāciju par Latviju statistiku, jāsaka, ka vidēji 70% rakstu un sižetu ir ar pozitīvu ievirzi, turklāt publikācijas par kultūras galvaspilsētas tēmu ir pozitīvas pilnīgi visos gadījumos, ieskaitot Krievijas medijus.

 

Nobeidzot gribu vēlreiz teikt paldies visiem, kuri ar savu dalību diskusijā ir veicinājuši konstruktīvu ideju kristalizāciju par to, lai Latvijas publicitāte starptautiskajā mediju telpā būtu vairāk pozitīva nekā negatīva. Vēlos piebilst, ka Latvijas tēlu ārpusē veido nevis kāda valsts apmaksāta institūcija, laba vai slikta, bet gan Latvijas sabiedrība kopumā – ar paveikto vai nepadarīto, ar izcilībām un arī ar neveiksmēm. Latvijas Institūts var tikai, pārfrazējot I.Ziedoņa teikto, „palīdzēt skaistajam parādīties“.

vairāk

11.04
2014
LI uzsāk video kampaņu Latvijas atpazīstamības veicināšanai

LI uzsāk video kampaņu Latvijas atpazīstamības veicināšanai

Latvijas Institūts (LI) Latvijas pozitīvas atpazīstamības veicināšanai uzsāk video kampaņu „Latvijas stāsti“, kas ļauj ikvienam cilvēkam radīt pašam savu video stāstu par Latviju. Kampaņas moto: „Latvija ir vieta, kur atgriezties!“.

 

Kampaņas pamatā ir video sižetu sērija, kurā stāstīts par Latvijas bagātībām un unikalitāti: dabu, kultūru un tradīcijām, izaugsmi, sportu, latviskām vērtībām. Video piedalās pasaulē atpazīstami latvieši, piemēram, Māris Štrombergs, Kristīne Opolais, Gido Kokars un Vestards Šimkus.

„Īpašā kampaņas sastāvdaļa ir video konstruktors, ar kā palīdzību ikviens var radīt pats savu stāstu par Latviju. Aicinām ar izveidotajiem video tālāk dalīties sociālajos tīklos, kas ir labs un mūsdienīgs valsts tēla popularizēšanas rīks,” norāda LI direktore Karina Pētersone.

Projekta galvenā mērķauditorija ir ārzemnieki, tomēr vispirms kampaņa uzrunā tieši tos Latvijas iedzīvotājus, kuri vēlas par savu valsti pastāstīt pasaulei un kam ārzemēs jāveido priekšstats par Latviju.

 

„Video kampaņas efektivitāte slēpjas veidā, kādā izplatīsim mūsu vēstījumu. Katram valsts iedzīvotājam ir iespēja kļūt par Latvijas sūtni, nogādājot paša izveidoto video stāstu ārzemju draugiem un paziņām. Kopīgi varam parādīt Latviju kā vietu, kur gribas atgriezties,” skaidro LI direktore.

Šobrīd LI izveidojis sešus video fragmentus – katrs satur unikālu vēstījumu par Latviju vienā vārdā: dziesma, lauki, gaisma, māksla, maize un kalni. Vārdi izvēlēti ar mērķi parādīt latviešu valodas unikalitāti un neatkārtojamo skanējumu.

Visi video un Latvijas stāstu konstruktors pieejami Latvijas oficiālajā mājaslapā www.Latvia.eu.

 

LI vēlas pateikties visiem kampaņas tapšanā iesaistītajiem partneriem: Mistrus Media, SIA „Lattelecom”, Zigurdam Zaķim, Annai Vidulejai, Paulam Bankovskim, Asketic komandai kā arī video galvenajiem varoņiem.

LI darbības mērķis ir Latvijas pozitīvas starptautiskas atpazīstamības veicināšana, veidojot konkurētspējīgu valsts identitāti. LI izplata informāciju un sagatavo informatīvus materiālus par Latviju, kā arī organizē Latvijas tēla popularizēšanas pasākumus Latvijā un ārvalstīs.

vairāk

27.02
2014
Latvijas oficiālā Facebook lapa “If You like Latvia, Latvia likes You” sasniedz 50 000 lielu „fanu” skaitu

Latvijas oficiālā Facebook lapa “If You like Latvia, Latvia likes You” sasniedz 50 000 lielu „fanu” skaitu

Otrdien, 18. februārī, Latvijas oficiālā Facebook lapa „If you like Latvia, Latvia likes you“, kas radīta valsts pozitīva tēla veidošanai, saņēma savu 50 000 „fanu“ jeb pogas „like“ spiedienu.

Tādējādi „If you like Latvia, Latvia likes you“ ir populārākā no valsts instūciju veidotajām vietnēm. Latvijas lapas mērķis ir spodrināt valsts tēlu un veicināt tās atpazīstamību ārvalstīs.

„If you like Latvia, Latvia likes you“ ir unikāls projekts, jo tajā par valstī svarīgiem notikumiem un veiksmēm stāstīts īsā, vieglā un atraktīvā stilā, bieži izmantojot infografikas un citus multimediju elementus lielākai auditorijas piesaistei.

Facebook lapas izveidi, kā arī uzturēšanu īsteno Latvijas Institūts (LI), kas pie projekta strādā kopš tā iniciatīvas rašanās.

 

„Sociālie tīkli ir piemērots rīks labai valsts atpazīstamībai ārzemju auditorijā, turklāt Facebook ir lielākais no tiem un apvieno vairāk nekā miljardu lietotāju. Sajā vietnē atlasām un raidām  pozitīvus notikumus no Latvijas dzīves, kas uzrunā tiklab latviešus, kā mūsu ārzemju sekotājus. Uzskatām, ka tas ir izmaksu ziņā efektīvākais darba veids, jo ar nelielu ieguldījumu sasniedz ievērojamu auditoriju,“ skaidro LI direktore Karina Pētersone.

 

Sekotāju skaits Latvijas lapā pēdējo mēnešu laikā ir pieaudzis īpaši strauji, kas skaidrojams ar Rīgas kļūšanu par Eiropas kultūras galvaspilsētu, kā arī Olimpisko spēļu sākšanos Sočos. Tieši ziņas par Latvijas veiksmēm sportā un kultūrā gūst vislielāko rezonansi.

„Mēs apelējam arī pie patriotisma un lepnuma jūtām. Lai ziņas par Latviju izplatītos tālāk, liela nozīme ir tieši latviešu sekotājiem tepat un ārzemēs, jo viņi ziņas pārpublicē tālāk saviem draugiem. Tā mūsu „karstākās“ ziņas sasniedz pat pusmiljonu lielu auditoriju,“ norāda Karina Pētersone.

Latvijas oficiālās Facebook lapas projekts tika uzsākts 2011. gada 25. septembrī, un, nedēļas laikā piesaistot pirmos 10 000 sekotāju, pakāpeniski ir piesaistījis arvien lielāku auditoriju.

LI darbības mērķis ir Latvijas pozitīvas starptautiskas atpazīstamības veicināšana, veidojot konkurētspējīgu valsts identitāti. LI izplata informāciju un sagatavo informatīvus materiālus par Latviju, kā arī organizē Latvijas tēla popularizēšanas pasākumus Latvijā un ārvalstīs.

vairāk