24.02
2016
Latvijas Institūta brošūru sēriju nominē grāmatu balvai “Zelta Ābele 2015”

Latvijas Institūta brošūru sēriju nominē grāmatu balvai “Zelta Ābele 2015”

Ikgadējā grāmatu mākslas konkursa žūrija izvirzījusi Latvijas Institūta (LI) brošūru sēriju „Informatīvie materiāli par Latviju svešvalodās” balvai “Zelta ābele 2015”.

 

Sērijas septiņas brošūras angļu valodā sniedz ieskatu dažādos Latvijas dzīves aspektos – nācijas veidošanās vēsturē (From Tribe to Nation: A Brief History of Latvia), apģērbā (Dress Code: Latvian), ēšanas un gatavošanas tradīcijās (From Peasant to Pleasant: The Cuisine of Latvia), kultūrā (Culture: The Key to Latvia), galvaspilsētas dzīvē (The Many Faces of Riga), dzīvesveidā, kas cieši savīts ar norisēm dabā (Sunny Days & Frozen Bays: Nature in Latvia) un mūsdienu Latvijas valsts dzīvē (Latvia Today).

 

“LI mērķis, veidojot brošūras, ir bijis radīt vizuāli patīkamus un saturiski viegli uztveramus informatīvos materiālus par Latviju. Esam centušies informāciju pasniegt ar nelielu pašironijas un humora devu, ieintriģējot lasītājus un mudinot pašiem meklēt un uzzināt vairāk par mūsu valsti, tradīcijām, kultūru un cilvēkiem,” stāsta LI informatīvo projektu koordinatore Sandra Īriste.

 

Brošūru dizainu veidojusi Rhino Dizaina aģentūra, materiāli iespiesti tipogrāfijās Talsu tipogrāfija un Veiters Korporācija. Savukārt tekstus radījuši LI darbinieki kopā ar dažādu jomu ekspertiem.

 

Balvai nominētās grāmatas būs pieejamas publikas apskatei

-Latvijas Grāmatu izstādē Ķīpsalā no 26. līdz 28.februārim

-Grāmatu namā Valters un Rapa no 1. līdz 15.martam,

-Rīgas Centrālajā bibliotēkā no 14. līdz 27.aprīlim,

-Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, 5.stāvā, no š.g. 2.aprīļa līdz 2017.gada 1.aprīlim

Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Misiņa bibliotēkā no 27.marta līdz 20.maijam.

 

Konkursa uzvarētāji tiks paziņoti svinīgajā ceremonijā š.g. 31.martā Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē.

 

Grāmatu mākslas konkurss “Zelta Ābele” notiek jau 23.reizi, un šogad konkursā 42 izdevēji pieteikuši kopumā 101 grāmatu deviņās kategorijās. Balvai nominētas 43 grāmatas, savukārt balva par mūža ieguldījumu grāmatniecībā piešķirta redaktorei Ligitai Bīberei.

vairāk

19.01
2016
Latvijas Institūts valsts oficiālajā Facebook lapā ir sagatavojis digitālo risinājumu "Barikādes"

Latvijas Institūts valsts oficiālajā Facebook lapā ir sagatavojis digitālo risinājumu

Godinot Barikāžu 25. gadadienu, Latvijas Institūts (LI) valsts oficiālajā Facebook lapā „If you like Latvia, Latvia likes you” ir sagatavojis digitālo risinājumu "Barikādes", lai ārzemju auditorija vairāk uzzinātu par 25 gadus senajiem janvāra notikumiem un sajustu tā laika atmosfēru, drosmi un saliedētību! 

 

Latvijas oficiālajai Facebook lapai „If you like Latvia, Latvia likes you” ik dienu seko teju 95 000 cilvēku no visas pasaules. Lapa ir unikāls projekts valsts atpazīstamības veicināšanai sociālajos tīklos, ko uztur LI.

 

Vēsturiski fakti un materiāli par Barikādēm ir publicēti arī Latvijas oficiālajā portālā www.Latvia.eu. 

LI aicina visus Latvijas iedzīvotājus iesaistīties ārzemnieku informēšanā par Barikāžu notikumiem.

 

Digitālo risinājumu „Barikādes” LI radījis sadarbībā ar aģentūru „CUBE”.

 

 

vairāk

13.01
2016
Aiva Rozenberga iecelta LI direktora amatā

Aiva Rozenberga iecelta LI direktora amatā

Latvijas Institūta direktora amatā valdība 12.01.2016. vienojās iecelt Aivu Rozenbergu, kurai darbs jaunajā amatā jāsāk 1.martā.

 

Iepriekš A.Rozenberga bija Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas preses sekretāre, Nodibinājuma Rīga 2014 programmu vadītāja, Mākslinieciskās padomes koordinatore. A.Rozenbergai ir humanitāro zinātņu maģistra grāds no Latvijas Universitātes. Strādājusi par žurnālisti Latvijas radio, par radio speciālkorespondenti Igaunijā, kā arī divu Valsts prezidentu kancelejās.

 

No 1998. līdz 2007. gadam strādāja par Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas preses sekretāri un komunikāciju dienesta vadītāju, šajā laikā arī strādājot Rīgas NATO galotņu sanāksmes organizācijas grupā, V. Vīķes-Freibergas kampaņā par kandidatūru ANO Ģenerālsekretāra amatam, prezidentes pasaules informēšanas kampaņā par II Pasaules kara atceri saistībā ar Baltijas un Austrumeiropas likteni pēc 1945. gada. 2007.—2008. gadā bijusi Vispārējo Latviešu dziesmu un deju svētku preses sekretāre un Latvijas 90-gades svinību darba grupas konsultante. 2007. gadā beigusi Die Zeit fonda Pasaules Jauno līderu Buceriusa skolu. Viņai ir humanitāro zinātņu maģistra grāds, kas iegūts Latvijas Universitātē.

vairāk

11.01
2016
Latvija ārvalstu medijos 2015. gadā

Latvija ārvalstu medijos 2015. gadā

Jau vairākus gadus Latvijas Institūta veiktais starptautisko mediju monitorings apkopo datus par Latvijas atspoguļojumu starptautisko mediju saturā. 2015. gads viennozīmīgi bija notikumiem bagāts. Gan atsevišķi notikumi, gan ilglaicīgāki procesi Latvijā un pasaulē ir kalpojuši par pamatu teju 5800 publikācijām ārvalstu medijos, kas ir pievērsušies Latvijas tematikai.

Šī gada ietvaros Institūts ir monitorējis 85 valstu medijus. Ziņas tika aplūkotas gan lielākajās pasaules valodās, kā angļu, krievu, vācu, franču, itāļu, spāņu, gan skaitliski mazākās valodās, kā igauņu, lietuviešu, zviedru, dāņu un citās. Lai gan, objektīvi skatoties, ir teju neiespējami izpētīt datubāzes visās pasaules valodās, liekot uzsvaru uz lielākajām valodām, kā arī tuvākajiem lielajiem kaimiņiem, ir iespēja, pirmkārt, apkopot lielāko publikāciju skaitu un, otrkārt, saprast vispārējo tendenci ārvalstu medijos, galvenokārt, jo mazo valstu mediji nereti iegūst un pārpublicē informāciju no lielajām ārvalstu ziņu aģentūrām.

Iegūtie dati liecina, ka 2015. gadā par Latviju ārvalstu medijos ir publicēti 5783 raksti. Mēnesis ar lielāko publicēto rakstu skaitu bija janvāris, kad Latvijas vārds ārvalstu medijos parādījās 775 reizes. Publikāciju skaits gada pirmajā pusē saglabājās augsts, kamēr gada otrajā pusē tika piedzīvots sarukums publikāciju skaitā. Kulminācija janvāri un stabili augstais rakstu daudzums gada pirmajā pusē ir skaidrojams ar Latvijas kļūšanu par Eiropas Savienības prezidējošo valsti 2015. gada sākumā un palielināto mediju uzmanību Latvijai un valsts diplomātu darbībai.

2015. gadā pārliecinoši visvairāk publikāciju par Latviju ir sagatavojuši Krievijas mediji, sastādot 33.77% no kopējā rakstu skaita. Būtiski piebilst, ka neviena cita no Top 5 valstīm nepārsniedz 10% atzīmi. Aiz Krievijas seko Amerikas Savienotās Valstis (9.01%), Azerbaidžāna (6.67%), Igaunija (6.52%) un Lietuva (5.01%). Uzreiz aiz 5% atzīmes ir palikušas tādas valstis kā Vācija, Apvienotā Karaliste, Francija, Itālija un Ķīna.

No 5783 publikācijām par Latviju 2015. gadā, 35.7% rakstu bija ar pozitīvu ievirzi, 19.2% rakstu atspoguļoja Latviju negatīvā gaismā un 45.1% rakstu bija neitrāli. Konkrētāk aplūkojot pirmā desmitnieka valstu statistiku, atklājas, ka vienīgā valsts, kurā Latvija biežāk ir atspoguļota negatīvi nekā pozitīvi, ir Krievija. Austrumu kaimiņa mediji 2015. gadā ir publicējuši tikai 20% rakstus ar pozitīvu ievirzi, 30% rakstu ar negatīvu ievirzi un 50% rakstu, kas ir bijuši neitrāli. Turpretī, Amerikas Savienoto Valstu mediji Latviju pozitīvi atspoguļojuši  60% gadījumu (negatīvi 16.1%), Azerbaidžānas mediji 28% gadījumu (negatīvi 5.7%) Igaunijas mediji 18% gadījumu (negatīvi 3%) un Lietuvas mediji 36% gadījumu (negatīvi 9%).

Padziļināti analizējot ārvalstu medijos biežāk aplūkotās tēmas, pārliecinoši dominē trīs jomas – ārlietas, iekšlietas un drošība, katra sastādot attiecīgi 18.5%, 15.3% un 14.9% no kopējā rakstu skaita. Jāatzīst, ka tematu popularitāte nekorelējas ar pozitīvu atspoguļojumu medijos. Temati ar augstāko pozitīvo publikāciju attiecību ir sports (83.4%), kultūra (79.4%) un tūrisms (68%). Tas galvenokārt skaidrojams ar Latvijas popularitātes pieaugumu Rīga 2014 un prezidentūras laikā, nozīmīgajiem kultūras pasākumiem 2015. gadā (to skaitā Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētki un Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki), kā arī mūsu sportistu panākumiem pasaules čempionātos un labo sniegumu divās prestižākajās sporta līgās pasaulē – NHL un NBA.

Apkopotie dati sniedz informāciju, kas ļauj saprast ne tikai Latvijas tēlu pasaulē, bet arī dod vērtīgu informāciju par kopējo Latvijas stāvokli ekonomikas, iekšpolitikas, kultūras vai jebkurā citā nozarē. Latvija turpina būt viena no līderēm Eiropā ekonomikas izaugsmes ziņā ar mērķi tuvākajā laikā pievienoties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai. Arī ārpolitikā Latvija neatpaliek, par ko liecina veiksmīgā prezidentūra un sadarbība ar partneriem starptautiskajās organizācijās. Visi šie sasniegumi ir tikuši atzinīgi novērtēti  un tas redzams ne tikai rakstu kvantitatīvā pieaugumā, bet arī relatīvi pieaugošajā pozitīvo publikāciju pieaugumā. Arī starpvalstu attiecības ir novērojamas monitoringa datos, kā to pierāda augstais pozitīvo publikāciju īpatsvars ES un NATO sabiedroto valstu mediju vidū. Tai pašā laikā Latvija ir kļuvusi par upuri valsts kontrolētajiem medijiem Krievijā, kas ar savu agresīvo un nomelnojošo retoriku vēršas pret Latviju, kura ārpolitiski ieņēmusi nelokāmi nosodošu pozīciju pret Krievijas revizionistisko un agresīvo ārpolitiku.

 

© Foto: The European Union

vairāk