06.06
2016
Latvijā viesojas septiņi reģionālie žurnālisti no Moldovas

Latvijā viesojas septiņi reģionālie žurnālisti no Moldovas

Šonedēļ no 6. līdz 9. jūnijam Latvijā viesojas septiņi žurnālisti no Moldovas reģionālajiem medijiem, kuri iepazīstas ar Latvijas pieredzi īstenojot ES asociācijas līgumu. Latvijas Institūts ir sagatavojis plašu vizītes programmu, kurā iekļautas tikšanās gan ar dažādām valsts un pašvaldību organizācijām, gan uzņēmumiem un mediju pārstāvjiem Rīgā, Iecavā, Bauskā, Rundāles novadā un Jelgavā.

Lai iepazītos ar Latvijas pieredzi, Rīgā žurnālisti tikas ar Saeimas, Ārlietu ministrijas, Finanšu ministrijas, Latvijas Institūta, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Baltijas Mediju ekselences centra un Moldovas vēstniecības pārstāvjiem. Iecavā paredzēta viesošanās uzņēmumā “Balticovo”, Bauskā – tikšanās ar laikraksta “Bauskas Dzīve” redakciju un iepazīšanās ar vairākiem ar Eiropas Savienības atbalstu īstenotiem infrastruktūras un sociālajiem projektiem. Rundāles novadā žurnālisti apmeklēs zemnieku saimniecību “Urštēni”, lai uzzinātu, kā Eiropas Savienības iespējas izmantojuši Latvijas lauksaimnieki un mazie uzņēmēji. Programmā iekļauts arī Rundāles pils un Jelgavas centra apmeklējums.

Žurnālisti Latvijā ieradušies no Soroca, Falesti, Soldănesti, Gagauzia, Taraclia, Transnistria reģioniem un pārstāv laikrakstus, radio, televīzijas un interaktīvos medijus. Šo vizīti Latvijas Institūts rīko sadarbībā ar Ārlietu ministriju un ES Delegāciju Moldovā.

Neliels ieskats šeit.

vairāk

01.06
2016
Latvijas Institūts un LSM.lv rīko “Līgo videostāstu medības”

 Latvijas Institūts un LSM.lv rīko “Līgo videostāstu medības”

Aicinām visus, kam pieejama videokamera vai viedtālrunis ar video iespēju, piedalīties Latvijas Institūta un LSM.lv rīkotajās “Līgo videostāstu medībās”. Šīs akcijas mērķis ir parādīt pasaulei, cik labi latvieši līdz mūsdienām ir saglabājuši vasaras saulgriežu svinēšanas tradīcijas, jo Latvijā to svinēšana notiek īpaši vērienīgi, sekojot daudzus gadsimtus senām paražām.

Lai piedalītos “Līgo videostāstu medībās”, nepieciešams uzfilmēt līdz divām minūtēm garu videostāstu, kurā īsi parādīta vismaz viena Jāņu svinēšanas tradīcija. Tā kā materiālus paredzēts izmantot komunikācijā gan Latvijā, gan arī ārvalstīs, aicinām tos veidot vai nu latviešu, vai citās valodās, vai arī bez ierunāta teksta. Gaidām visdažādākos stāstus – gan no profesionāļiem, kas vēlas piedāvāt gaumīgi nofilmētu un samontētu materiālu, gan neprofesionāļiem, kuri vienkārši pamanās nofilmēt kādu interesantu svētku svinēšanas brīdi.

Lai gatavos stāstus iesniegtu dalībai “Līgo videostāstu medībās”, tie vislabākajā iespējamajā tehniskajā kvalitātē jāievieto kādā no sociālajiem medijiem (YouTube, Vimeo, Facebook vai citā), un jāizvieto uz Facebook konta “Kaut kas mīļš no Latvijas” sienas, pievienojot tēmturi #LīgoLīgo.

Veidojot videostāstus, aicinām to darīt ar cieņu pret citu autoru darbu izmantošanu. Ja izvēlaties noformējuma mūziku, pārliecinieties, ka tai ir brīvpieejas licence un jūs nepārkāpjat autortiesības, vai arī paši esat tās autori un kopā ar video varat mums to nodot izmantošanai komunikācijā. Atgādinām arī, ka īsus, līdz 30 sekundēm garus autordarbu fragmentus ir iespējams izmantot mediju materiālos bez īpašas atļaujas, titros obligāti norādot autorību.

Darbu iesniegšanas termiņš ir 30. jūnijs, bet gaidīsim agrāk/iepriekš veidotus darbus jau pirms Jāņiem. Autora prēmijas apmērs Latvijas Institūta žūrijas noteiktajiem trīs labākajiem darbiem ir šāds: 1. vieta – 300 EUR, divas veicināšanas balvas katra 100 EUR. 100 EUR liela prēmija noteikta arī portālā LSM.lv skatītāju balsojumā uzvarējušajam video. Balsošanas periods būs no 1. līdz 6. jūlijam.

Iesniedzot savus darbus jūs piekrītat nodot tos lietošanā LSM.lv, kas izmantos tos savā portālā, un Latvijas Institūtam, kurš plāno video izmantot starptautiskajā komunikācijā, lai popularizētu Latvijas tradīcijas pasaulē, tai skaitā publiskai izrādīšanai Latvijas pārstāvniecību rīkotajos pasākumos ārzemēs.

 

Ar konkursa nolikumu var iepazīties šeit.


LI konti sociālajos tīklos:

Facebook: If you like Latvia, Latvia likes you Facebook: Kaut kas mīļš no Latvijas

YouTube: LatvianInstitute

Twitter: @LatviaInstitute

Flickr: LatvijasInstituts
Storify: LatviaInstitute

SoundCloud: LatviaInstitute

 

Foto: Jānis Romanovskis

vairāk

27.05
2016
Latvijas Institūtā notiks albuma “Trejdeviņi koklētāji” ieskaņas koncerts

Latvijas Institūtā notiks albuma “Trejdeviņi koklētāji” ieskaņas koncerts

Kultūras menedžmenta centrs “Lauska” laidis klajā albumu “Trejdeviņi koklētāji”, un tā ieskandināšana Rīgā notiks ceturtdien, 2.jūnijā plkst. 18.00 Latvijas Institūtā, Pils ielā 21. Ieeja brīva. Piedalīsies albuma sastādītājs Valdis Muktupāvels, koklētāji Latvīte Cirse, Sanita Sprūža un citi.

Albums piedāvā mūsdienu kokles spēles panorāmu Latvijā: te vienkopus skan dažāda veida šobrīd spēlētās kokles – tradicionālās, modernizētās, elektriskās un koncertkokles. Arī skaņdarbu stilistika ir daudzveidīga – no tradicionāla autentiskuma līdz mūsdienīgiem eksperimentiem un minimālistiskām meditācijām, no kokļu solo, duetiem un ansambļiem līdz kopspēlei ar ģitāru, vijolēm, čellu, perkusijām, saksofonu un citiem instrumentiem. Mūziku papildina bagātīgi ilustrēta grāmata ar Valda Muktupāvela apskatu par koklēšanas tradīcijas attīstību Latvijā un projektā iesaistīto koklētāju komentāriem un atziņām.

Albumā dzirdami tādi koklētāji kā Valdis Muktupāvels, Latvīte Cirse, Laima Jansone, Māris Muktupāvels, Dina Liepa, Baiba Indrēvica, Sanita Sprūža, Kristīne Ādmine, Leanne Barbo, Ansis Jansons, Jenni Venelainena un ansambli Cantata.

Skaņdarbs “Melnā jūra”, ko izpilda Valdis Muktupāvels (kokle) un Ainars Šablovskis (alta saksofons) noklausāms šeit: https://soundcloud.com/lauska/melna-jura-valdis-muktupavels-ainars-sablovskis

Albums iznācis ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

 

Foto: Ieva Luka/LETA

vairāk

25.05
2016
Ko par Latviju raksta ārvalstu mediji? 2016. gada janvāris – aprīlis

Ko par Latviju raksta ārvalstu mediji? 2016. gada janvāris – aprīlis

Lai uzzinātu, ko par Latviju raksta ārvalstu prese, Latvijas Institūts regulāri apkopo starptautisko mediju publikācijas par dažādiem ar Latviju saistītiem tematiem. Ārvalstu mediju pārskatā iekļauti lielākajos pasaules medijos publicētie raksti no 2016. gada janvāra līdz aprīlim, kuri domāti starptautiskai auditorijai, kas lasa angļu, franču, krievu, vācu, spāņu valodās. Analizēti arī materiāli no mazākiem medijiem kaimiņos lietuviešu un igauņu valodā.

Gada pirmajos četros mēnešos aplūkotas 1903 publikācijas. No kopējā materiāla skaita 28.9% materiālus veidojuši Krievijas mediji, tam seko Lietuvā (19.86%) un ASV (11.19%) reģistrētos mediju uzņēmumos veidotas publikācijas. No aplūkotajām publikācijām 29.55% bija ar pozitīvu ievirzi, 25.46% negatīvu ievirzi, bet neitrāli Latvija atspoguļota 44.99% gadījumu. No 550 publikācijām, kuras saistībā ar Latviju veidojuši Krievijas mediji, 28 ir ar pozitīvu ievirzi, 224 ar negatīvu un 298 ir neitrāli vērtēti materiāli. Savukārt no Lietuvas mediju veidotajām publikācijām šajā laika posmā 163 ir pozitīvas, 49 negatīvas un 166 neitrālas.

Visvairāk ārvalstu mediju materiāli, kuros atspoguļota Latvija, veidoti par iekšlietu jomu (24.49%). Tajos plaši atspoguļota imigrācija no Tuvo Austrumu zemēm, kā arī patvēruma meklētāju uzņemšanas procedūras Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. Tāpat Latvijas vārds parādās materiālos, kuros diskutē par obligātajam patvēruma meklētāju kvotām ES. Ārvalstu mediji aplūkojuši arī Latvijā pieņemtos likumus par musulmaņu apģērba nēsāšanu sabiedriskā vietā. Nākamā joma, kurā bieži parādījies Latvijas vārds ir sports (16.51%). Visbiežāk Latvija pieminēta saistībā ar latviešu basketbolista Kristapa Porziņģa gaitām Nacionālajā basketbola asociācijā. Pēc sporta tēmas seko ārlietas (11.45%), ekonomika un finanses (10.99%) un drošība (8.18%). Ārvalstu medijos joprojām ziņo par Latvijas ekonomisko izaugsmi, analizējot ekonomikas tendences un jaunākās izmaiņas. Drošības jomā, īpaši ASV un Vācijas lielākajos medijos, ziņo par NATO darbībām tās dalībvalstīs Austrumeiropā – militāro spēku nosūtīšanu uz Baltijas reģionu, militārās mācības un diskusijas par Krievijas agresīvo ārpolitiku.

 

Foto: Valts Kleins

vairāk