26.01
2021
De jure 100

De jure 100

Par godu Latvijas valsts de jure pastāvēšanas simtgadei Latvijas Institūts sadarbībā ar Ārlietu Ministriju izdevis brošūru “de jure 100”. Digitālā versijā tā no šodienas pieejama Latvijas Institūta uzturētajā vietnē  www.latvia.eu, sadaļā “de jure 100”.

Brošūrā aprakstīts ceļš uz Latvijas de jure atzīšanu 1921. gada 26. janvārī, kā arī skaidrota de jure atzīšanas nozīme latviešu, angļu un franču valodās.

Brošūra pieejama arī drukātā formātā Latvijas Institūtā.

vairāk
de jure

11.11
2020
10 idejas, kā svinēt Latvijas valsts svētkus

10 idejas, kā svinēt Latvijas valsts svētkus

Šogad aprit 102. gadadiena kopš Latvijas Republikas neatkarības proklamēšanas 1918. gada 18. novembrī Rīgas pilsētas Otrajā teātrī, kuru šodien pazīstam kā Latvijas Nacionālo teātri. Piedāvājam desmit idejas, kā šogad svinēt Latvijas valsts dzimšanas dienu. Lai šīs idejas kalpo kā ierosme valsts svētku svinēšanai! Priecāsimies, ja šim sarakstam pievienosiet arī savas idejas, kā valsts svētku laiku padarīt īpašu.

Svinēsim svētkus atbildīgi, saudzējot sevi un apkārtējos un vienlaikus radot svētku prieku un noskaņu visapkārt. Tāpat atcerēsimies, ka ikvienam cilvēkam svarīgi just savstarpēju atbalstu un pleca sajūtu, jo īpaši šogad, kad svētkos netiekamies klātienē.

Uzzini ko jaunu par Latvijas valsts dibināšanu un vēsturi. Virtuālajā vidē pieejams plašs materiālu klāsts, kas ļauj izzināt gan 1918. gada notikumus un personības, gan citus nozīmīgus Latvijas vēstures posmus. Digitālajā vietnē www.ieejaskarte.lv ikviens interesents var noskatīties interaktīvu video par valsts proklamēšanas gaitu, dodoties virtuālā vēsturiskā ceļojumā kopā ar aktieri Ģirtu Krūmiņu. Interneta platforma www.atslegas.tv balstīta uz 50 televīzijas sēriju “Atslēgas” bāzes – dokumentāliem raidījumiem par Latvijas valsts vēstures nozīmīgākajiem jeb “atslēgas” notikumiem, personībām un izšķirošiem brīžiem no 1918. gada līdz mūsdienām.

Svini svētkus ar Latvijas karogu. Mūsu sarkanbaltsarkanais karogs ir viens no vecākajiem pasaulē; tas bijis klātesošs Latvijai nozīmīgos vēstures notikumos. Pacel Latvijas karogu mastā pie savas mājas vai darba vietas, rotā ar to savu dzīvokli, ievij karoga krāsas savā ikdienā. 

Tiecies ar mājiniekiem pie svētku galda. Latvijas neatkarības proklamēšanai veltītos svētkus šogad svini savā mājsaimniecībā. Lai svētku cienasts un kopābūšana raisa atmiņu stāstus un patīkamas sarunas, radot svētku sajūtu.

Izmanto tehnoloģijas, lai tiktos ar draugiem un radiem. Lai vairotu kopābūšanas sajūtu, laikā, kad nav iespējams tikties klātienē, rodi brīdi sarunai pa telefonu vai videozvanā.

Ar gaismas objektu grezno logu, balkonu vai pagalmu. Līdzdarbojies akcijā “#Staro mājās” un radi interesantus gaismas objektus vai performances savās mājās. Izmantojot sveces, lampiņas vai citas dekorācijas, atcerieties par ugunsdrošību. Plašāk par akciju: www.staroriga.lv.    

Skaties Latvijas filmas. Izmanto svētku laiku, baudot jaunāko un arī klasisko Latvijas kino. 11. novembrī televīzijas pirmizrādi piedzīvos vēsturiskā kara drāma “Dvēseļu putenis”. Īpaša filmu programma būs pieejama arī platformā www.filmas.lv un citās televīzijas platformās.

Sāc Latvijas valsts 103. gadu ar labu darbu. Iespējams, ka šis ir īstais brīdis, lai izdarītu to, kam ikdienā neatliek laika vai apņemšanās. Sāc lasīt grāmatu, kuru vienmēr esi atlicis malā. Pacel nevērīgi nomestu lietu. Sāc īstenot jaunu apņemšanos. Nekad nav par agru vai vēlu iesaistīties brīvprātīgo kustībā un sniegt palīdzīgu roku kādam, kam tas nepieciešams.

Pasaki paldies kādam, kurš svētku dienās strādā un rūpējas par citiem. Veicot pirmssvētku pirkumus veikalos, pasūtot internetā svētku maltīti, iekāpjot autobusā vai uzpildot savai automašīnai degvielu, pasaki paldies tiem, kuri strādā. Apsveic cilvēkus, kas strādā glābšanas dienestos, sabiedriskajā transportā vai citviet, nodrošinot pārējiem mierīgus svētkus mājās.

Piespraud pie apģērba sarkanbaltsarkano lentīti. Padari svētkus redzamākus un kļūsti par to daļu, rotājoties ar sarkanbaltsarkano lentīti. Atcerieties, ka lentītes nēsājamas ar stūriem uz augšu, veidojot stilizētu burtu “V”, kas simbolizē uzvaru, jo novembrī tiek atzīmēta izšķirošā uzvara pār Bermonta karaspēku.

Ievieto svētku svinēšanas bildi sociālajos tīklos un vēstures albumā. Arī mūsu šodiena kļūst par vēsturi, tāpēc aicinām dalīties ar svētku prieku un atmiņām sociālajos tīklos. Latvijas Nacionālais vēstures muzejs arī turpina krāt Latvijas vēstures liecības “Gadsimta albumā”, un albumu iespējams papildināt ar fotogrāfijām un stāstiem: www.latvijasgadsimts.lv/.

Svētki nav iedomājami bez kultūras klātbūtnes. Ārkārtējās situācijas laikā visdažādākās kultūras norises iespējams baudīt virtuāli. Jūsu ērtībai atjaunots un papildināts #Ēkultūra digitālo resursu apkopojums https://www.km.gov.lv/lv/kultura/kultura-timekli/ekultura-digitalie-resursi-un-e-pakalpojumi#gsc.tab=0

vairāk

25.08
2020
Latvijas Institūta ceļa maizes sveiciens

Latvijas Institūta ceļa maizes sveiciens

“Latvietis var visu!” – sauklis, ar kuru Latvijas Institūts sveic skolēnus un studentus Latvijā un pasaulē, tuvojoties 2020./ 2021. mācību gadam! 

Izglītības un iedvesmas kampaņa “Latvietis var visu” ir Latvijas Institūta sveiciens visiem skolēniem, studentiem, pieaugušajiem, kas turpina izglītību mūža garumā. Tās mērķis ir akcentēt valsts nozīmi, piederību Latvijai, kas sniedz neierobežotas iespējas studijām, darba meklējumiem un karjeras attīstībai visā pasaulē. Vai Latvijā, vai plašajā diasporā, Latvijas talanti un personību sasniegumi runā paši par sevi. Kampaņas mērķauditorija ir Latvijas un Latvijas diasporu skolu un augstskolu izglītojamie, viņu vecāki un vecvecāki. 

 

Kampaņu veido trīs video stāsti, kuros šī mācību gada pirmklasnieki runā no sevis pieauguša cilvēka acīm. Izveidotas divas Instagram sociālā tīkla spēles - Instagram atmiņu klade, kas jau guvusi plašu atzinību, un kuru aizpildījuši vairāki tūkstoši sociālo tīklu lietotāji, kā arī no 1. septembra būs pieejams  Instagram profesiju filtrs. Mēneša garumā sociālajos tīklos skolēnus un studentus uzrunās vēstnešu loks ar iedvesmojošu stāstu sēriju,  kuras galvenais motīvs - stāsti par mācībām, zinībām un izglītību mūža garumā. Vēstnešu vidū ir arī Latvijas Valsts prezidents Egils Levits.

 

Video pieejami šeit:

 

Tīzeris: https://www.youtube.com/watch?v=2xuj9d1dZuE 

Youtuberis https://www.youtube.com/watch?v=ODHFEa9xvW4&feature=youtu.be

Prezidents: https://www.youtube.com/watch?v=B0_WpPjPZBU 

Biznesa haizivs: https://www.youtube.com/watch?v=Jfi0m__vYkg 

 

Video piedalījās: Adrians Kronbergs (Youtuberis), Arleta Zvaigzne (Biznesa haizivs), Raivo Trofimovs (Prezidents) 

Paldies par atsaucību Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātei, Bērnu un jauniešu izglītības centram “Altona” un projektā iesaistīto ­bērnu vecākiem. 

 

Kampaņas vēstnesis ir Latvijas Valsts prezidents Egils Levits. 

 

Tu esi latvietis - Tu vari visu! 

#LatvietisVarVisu 

vairāk
Latvietis var visu!

10.08
2020
11. augustā tiks atzīmēta Latvijas un Krievijas miera līguma simtā gadadiena

11. augustā tiks atzīmēta Latvijas un Krievijas miera līguma simtā gadadiena

Latvijas un Krievijas miera līguma II pants:

 

"Izejot no Krievijas Sociālistiskās Federatīvās Padomju Republikas pasludinātām visu tautu tiesībām uz brīvu pašnoteikšanos neizņemot pat pilnīgu atdalīšanos no valsts, kuras sastāvā viņas ietilpst, un ievērojot Latvijas tautas noteikti izsacīto gribu uz patstāvīgu valsts dzīvi, Krievija bez ierunām atzīst Latvijas valsts neatkarību, patstāvību un suverenitāti un labprātīgi un uz mūžīgiem laikiem atsakās no visām suverēnām tiesībām, kuras piederēja Krievijai attiecībā uz Latvijas tautu un zemi kā uz bijušās valsts - tiesiskās iekārtas, tā arī uz starptautisko līgumu pamata, kuri še aprādītā nozīmē zaudē savu spēku uz nākošiem laikiem. No agrākās piederības pie Krievijas Latvijas tautai un zemei neizceļas nekādas saistības attiecībā uz Krieviju."

 

Latvijas un Krievijas miera līgums reģistrēts ANO līgumu datu bāzē (Tautu Savienības līgumi). Pilns Latvijas un Krievijas miera līguma teksts lasāms šeit.

 

Uzzini svarīgāko par Latvijas-Krievijas miera līgumu 3 minūtēs, noskatoties šo Ārlietu Ministrijas veidoto video, un iepazīsti pasākuma programmu.

 

 

vairāk