27.11
2018
Es radu savas nācijas mantojumu

Es radu savas nācijas mantojumu

Uzticēties kādam vai kaut kam nozīmē būt pārliecinātam, ka tu sevi vari nodot kāda cita pārvaldībā – tu jūties, it kā būtu patvēries drošā vietā, tādā kā mierīgas, siltas mājas, kurās tevi pieņem tādu, kāds esi, un kurās tic visam labajam tevī. Tevi pieņem, tev tic, tev palīdz – un tu uzticies. Cilvēks cauri laiku laikiem tiecas uzticēties ģimenei, priekšniecībai, idejām, simboliem un... dievišķajam. Bet vai mēs varam uzticēties paši sev? Mūsu integrētajam nācijas mantojumam?

 

Kad tika dibināta Latvijas valsts, manai vecmāmiņai bija septiņi gadi. Viņa paspēja piedzīvot brīdi, kad pati piedalījās demokrātiskās Saeimas vēlēšanās jau kā balsstiesīga Latvijas pilsone, pirms vēl pie varas nāca autoritārais K. Ulmaņa režīms. Kad man bija kādi desmit gadi, bija padomju laiks, vecmāmiņa stāstīja par laiku pirms okupācijas. Lai arī biju bērns, spilgti atceros, kā kādudien viņa man stāstīja par daudzpartiju sistēmu, par dažādiem demokrātiskās Latvijas politiķiem, par to partiju un politiķiem, par kuriem viņas ģimene balsoja, un kamdēļ.

 

Šis vecmāmiņas stāsts ir viens no mūsu nācijas ģenētiskajiem mantojumiem vai, tautas valodā runājot, – tautas kods. Būtu izcili, ja mēs katrs pats sev definētu, ko vēlamies nodot tālāk, lai mantojums tiktu saglabāts, papildināts un būtu jēgpilns.

Lai valsts varētu būt demokrātiska, vairumam pilsoņu diendienā ir sekmīgi jāiziet cauri kārdinājumu labirintiem. Jāiziet cauri savas personīgās izaugsmes testam – vai un kādu pienesumu es šodien radīju savas nācijas mantojumam? Vai uzzināju kādu jaunu ideju, vai iemācījos kādu jaunu prasmi, vai spēju saklausīt, ko citi man saka, vai tikai izlikos?

 

Es pieņemu, ka viena daļa politikas problēmu rodas no aizmigšanas pašpārliecinātībā. No augstprātīgas iedomas, ka esmu gudrāks un labāks par citiem, kas savukārt rada caurkrišanu miegā un dažāda veida pēkšņus un “pārsteidzošus” exit-us. Populisms ir cilvēka iekšējā protesta spogulis. Un tad ir spoguļa otra daļa – izdarīgi cilvēki, kas naudas, slavas un varas dēļ izmanto šo protesta kritisko masu, lai tās darbību pavērstu savu vai šauras grupas interešu labā. Šķiet, skan vienkārši. Vai varam tikpat vienkārši kaut ko darīt lietas labā? Jā, mēs katrs varam “vingrot” – nemitīgi veikt darbu ar sevi. Būt veselīgi paškritiski, atvērti pasaulei, iedvesmojoties no tās. Tas prasa kaut vai mirkļa pazemību, ieklausīšanos, jo citādi – skaisto var tik vienkārši palaist garām, bet kritisko nesaredzēt.

 

Es gribu, lai mēs šādā veidā dzirdētu, redzētu, elpotu un sajustu dažādus strāvojumus un idejas, neiekrītot rutīnā un stagnācijā, bet, cienot saknes, tiektos uz to labāko iespējamo galotņu vainagu.

 

Kultūras “armija” Eiropā un daudzviet pasaulē jau vairākus gadus priekšplānā izvirza ekoloģijas un sociālās sarunas jautājumus. Un tie veido jaunu jēdzienu – koprade (co-creation). Pārmaiņas klimatā, migrācijas plūsmas, demokrātijas un autoritārisma duelis, ilgtspēja, resursu taupīšana un dabas atveseļošana, jauna veida ekonomikas modeļi, sociālo plaisu mazināšana un cilvēku paradumu maiņa – tie visi ir temati, kurus iztirzā kultūra.

 

Mūsu nācija visaugstākajā mērā pieprot daudzbalsību. Daudzbalsību, kurā ar visu savu atbildību laižam savu balsi kopkorī, vienlaikus sadzirdot un ar cieņu uztverot apkārtējās citu toņkārtu balsis, un tas viss rada vienotu sniegumu. Daudzas balsis, kas rada pacēlumu, kas rada garīgu pārdzīvojumu, kurā mēs augam, kurā esam gana stipri, lai uzticētos savai balsij un ik dienu radītu savas nācijas unikālo mantojumu.

 

Aiva Rozenberga, 
Latvijas institūta direktore, speciāli Delfi.lv 

vairāk

21.11
2018
Atklās Eiropas plākatu izstādi "Rītdienas mantojums"

Atklās Eiropas plākatu izstādi "Rītdienas mantojums"

Kā šodiena izskatīsies pēc 100 gadiem? Ja mēs varētu ceļot laikā, nokļūt 2118. gadā un atskatīties uz šodienu - ko mēs atcerētos no 2018. gada? Kas nākamām paaudzēm kļūs par kultūras mantojumu? Radošas pardomas par šiem jautājumiem plakātu izstādē "Rītdienas mantojums" sniedz 10 Eiropas mākslinieki.

 

2018. gads ir Latvijas, kā arī daudzu citu Eiropas valstu simtgades gads. Tas ir arī Eiropas Kulturas mantojuma gads, kas cildina visu ar ko mēs dalāmies un kas padara mūs atšķirīgus Eiropas kopējā telpā. Gada sauklis ir: Mūsu mantojums: kur pagātne satiek nākotni. Patiešām, šī ir iespēja apdomāt pagātni un novērtēt pēdējo 100 gadu sasniegumus un izaicinājumus. Vienlaikus, tā ir arī iespēja paskatīties uz šodienu un mums pašiem no citas perspektīvas.

 

Izstādi “Rītdienas mantojums” organizē EUNIC Latvia - Eiropas Savienības nacionālo kultūras institūtu tīkls. 10 valstu plakāti ir izveidoti ar Francijas institūta, Gētes institūta Rīgā, Dānijas kultūras institūta Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, British Council pārstāvniecibas Latvijā, Latvijas institūta, Ziemeļu Ministru padomes biroja Latvijā, Lietuvas kulturas institūta, Polijas vēstniecības Rigā, Austrijas vēstniecības Rigā un Slovākijas Republikas vēstniecības Rīgā atbalstu.

Izstādes mākslinieki: Rudens Stencil (Latvija), peter fuxxx (Austrija), Mormor (Danija), Anna Haifiša (Vacija),

Iona Sjefna Hantingdona-Viljamsa (Īslande), Evelina Germanoviča, Dovile Kačerauskaite, Toma Kanīte, Sims Kisieļus (Lietuva), Davids Riskis (Polija), Jurajs Blaško & Pēters Nosāļs (Slovākija), Mollija Fērhērsta (Apvionotā Karaliste) un Sēzars Anrī (Francija).

 

Izstāde tiek īstenota sadarbībā ar Starpnozaru mākslas grupu SERDE un ar Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā atbalstu.

Izstādes atklāšana 22.novembrī plkst.17.30 Galerijas “Centrs” gājēju ielā. Visi laipni gaidīti! Izstāde “Galerijā “Centrs”” būs apskatāma līdz 5.decembrim.

vairāk

13.11
2018
Diasporas bērni sveic Latvijas seniorus valsts svētkos

Diasporas bērni sveic Latvijas seniorus valsts svētkos

Vairāk nekā 1400 mazām un lielām rokām cimdiņu formā darinātu apsveikumu atceļojuši uz Latviju, lai vairotu valsts svētku prieku Latvijas sociālās aprūpes centros mītošajiem senioriem.

 

Jau trešo gadu pēc kārtas Latvijas institūts (LI) aicināja latviešu diasporas skoliņas iesaistīties paaudžu stiprināšanas akcijā sociālās kustības #GribuTeviAtpakaļ ietvaros un darināt īpašus svētku sveicienus sociālās aprūpes centros mītošajiem senioriem Latvijā. Ar uzsaukumu “Uzadi, sarūpē, dāvini rakstainus cimdus un 18. novembrī – valsts 100. dzimšanas dienā – sasildi sevi un Latviju!” mūsu zemes lielos svētkus svinēt aicina Latvijas valsts simtgades birojs, tāpēc apsveikumam senioriem šogad izraudzīta cimdiņa forma.

 

Teju divus mēnešus latviešu diasporas skoliņu audzēkņi, pētot un atdarinot mūsu senču no paaudzes paaudzē nodoto cimdu rakstu un krāsu salikumu kombinācijas, grieza, krāsoja un līmēja apsveikumus, kam novembrī sildīt Latvijas senioru sirdis. Akcijai pieteicās 34 diasporas skoliņas un 4 ģimenes, kopā radot 1416 cimdiņ-apsveikumus, kas nonāks 25 sociālās aprūpes centros Latvijā.

 

Akcijas svinīgais noslēguma pasākums, piedaloties Latvijas Valsts prezidenta kundzei, diasporas skoliņu patronesei Ivetai Vējonei un Latvijas institūta direktorei Aivai Rozenbergai, notiks šā gada 14. novembrī plkst. 13.30 valsts sociālās aprūpes centrā “Dundaga”. Seniorus priecēs ne tikai apsveikumi un Bostonas latviešu skolas un Londonas latviešu skolas audzēkņu vēstules, bet arī jauno dziedātāju Elizabetes Gailes un Mika Galvanovska uzstāšanās.

 

Foto: Londonas latviešu skoliņa

 

 

vairāk

05.11
2018
Akcija "Cimdotā Latvija"

Akcija "Cimdotā Latvija"

Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades birojs un cimdu meistari aicina ikvienu iesaistīties akcijā „Cimdotā Latvija” un valsts 100. dzimšanas dienai sarūpēt sev pašiem un dāvināt citiem vienu no senākajām Latvijas cilvēku vizītkartēm – rakstainus cimdus, lai 18. novembrī varētu koši un silti svinēt Latvijas svētkus.

 

Imants Ziedonis rakstījis: “Latvieši iziet pasaulē ar rakstainiem cimdiem un met tos tautas kultūras dārgumu krātuvē pie persiešu paklājiem, indiešu un japāņu zīda audumiem, ķīniešu porcelāna un krievu kokgriezumiem...”

 

18. novembrī ikviens aicināts doties uz svinīgajiem pasākumiem vai godināt valsti draugu lokā rakstainos cimdos. Cimdi var būt simboliska dāvana Latvijas nozīmīgajā jubilejā gan draugiem un tuviniekiem, gan biznesa partneriem un ārzemju viesiem – tie ir silti un praktiski, vienlaikus simboliski un skaisti, jo cimdu rakstos ieadītas senas rakstu zīmes un Latvijas dabas krāsas. Valsts simtā jubileja var būt iemesls pārlūkot pūru, iztaujāt vecmāmiņu vai sameklēt zinošas meistares un cimdu pāri uzadīt pašiem.

 

Visu par akciju "Cimdotā Latvija" lasiet šeit.

vairāk