28.11
2019
Norisinājusies 3. Latvijas ārējā tēla politikas koordinācijas padomes sēde

Norisinājusies 3. Latvijas ārējā tēla politikas koordinācijas padomes sēde

2019. gada 27. novembrī norisinājās 3. Latvijas ārējā tēla politikas koordinācijas padomes sēde, ko rīkoja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

 

Ar ziņojumu par Latvijas Institūta darbību un tās turpmāko attīstību iepazīstināja Latvijas Institūta direktore Vita Timermane – Moora. Direktore akcentēja, ka Latvijas ārējo tēlu veido dažādas darbības jomas - ārpolitika un drošība, vēsture un kultūra, tūrisms, eksports un investīciju piesaiste, tādēļ jo īpaši svarīga ir koordinācija starpinstitucionālā līmenī.

 

Sanāksmes dalībnieki uzsvēra Latvijas ārējā tēla politikas koordinācijas padomes nozīmi un bija vienisprātis par nepieciešamību regulāri sasaukt Latvijas ārējā tēla politikas koordinācijas padomi, lai turpmāk saskaņotu koordinētu institūciju rīcību, ar mērķi nodrošināt vienotu ekonomikas, politikas, kultūras un zinātnes sasniegumu mijiedarbību valsts tēla veidošanas perspektīvā.

 

Sanāksmē tika pieņemta zināšanai Latvijas Institūta līdzšinējā iesaiste Latvijas tēla politikas veidošanā un īstenošanā.

 

3. Latvijas ārējā tēla politikas koordinācijas padomes sēdē piedalījās ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un ministrijas pārstāvji, kultūras ministrs Nauris Puntulis un ministrijas pārstāvji, izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, Ekonomikas ministrijas, Valsts prezidenta kancelejas, Valsts kancelejas, Ministru prezidenta biroja, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras,  Rīgas Tūrisma attīstības biroja, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas pārstāvji, kā arī DDB Latvija vadītājs Andris Rubīns un Latvijas Institūta direktore Vita Timermane – Moora.

 

Latvijas Ārējā tēla politikas koordinācijas padome tika nodibināta 2014. gadā ar mērķi nodrošināt saskaņotu valsts pārvaldes iestāžu un citu institūciju sadarbību sekmīgai Latvijas ārējā tēla veidošanai.

vairāk

24.10
2019
‘’Ar Latvijas vārdu pasaulē’’

‘’Ar Latvijas vārdu pasaulē’’

Latvijas Institūts, tuvojoties Latvijas 101. dzimšanas dienai, radījis pilotprojektu – platformu “Latvia celebrates 101” jeb ‘’Ar Latvijas vārdu pasaulē’’.

 

 Šī platforma apkopo un atspoguļo visus ārpus Latvijas notiekošos, Latvijas 101. jubilejai par godu rīkotos, pasākumus. Atšķirībā no daudzām citām iniciatīvām, šī interaktīvā platforma piedāvā iespēju katram indivīdam unikālu iespēju aktīvi iesaistīties tās tapšanā, pašiem pievienojot notikumu, ko viņi organizē.

 

Tādējādi tiks veicināta cittautiešu, Latvijas draugu un sadarbības saliedētība ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās robežām. Šis pilotprojekts aizsāk iesākumā kultūras, sporta notikumu, bet vēlāk arī citu norišu atspoguļojumu, kas tiks rīkotas ar Latvijas vārdu pasaulē.

 

Pasākumu var izveidot un ievietot, izveidojot profilu vietnē https://kurpes.lv/lv101

Video pamācība, kā izveidot profilu un ievietot pasākumu platformā, pieejama šeit: https://www.youtube.com/watch?v=BxSncRWeV-c&feature=youtu.be

 

------------------------------------------------------------

Ar smaidu par to, kas esam, kādi esam un kas ir tas, ar ko lepojamies, par ko sūkstāmies, priecājamies un mākam sirsnīgi pasmieties! Seko Latvijas oficiālajam foto karikatūru kontam INSTAGRAM vietnē https://www.instagram.com/latvialikesyou/

vairāk

22.10
2019
Latvia.eu pieejama 11 valodās

Latvia.eu pieejama 11 valodās

Kopš 17. oktobra Latvijas Institūta uzturētā vietne www.latvia.eu ir pieejama 11 dažādās valodās. To pēc Latvijas Institūta iniciatīvas nodrošina Latvijas mašīntulkošanas tehnoloģijas līderis, valodu tehnoloģiju uzņēmums “Tilde”.

 

www.latvia.eu ir informatīvs portāls, kura galvenā mērķauditorija ir ārvalstu iedzīvotāji, savukārt Latvijas Institūta mērķis ir padarīt informāciju par Latviju viegli pieejamu visplašākajā mērogā. Ar “Tildes” mašīntulkošanas sistēmas palīdzību tiek nodrošināti tūlītēji vietnes satura tulkojumi arābu, bulgāru, dāņu, spāņu, igauņu, somu, lietuviešu, latviešu, holandiešu, poļu un rumāņu valodā. Tāpat lietotāji ir aicināti iesniegt komentārus un ieteikumus par tulkojuma kvalitāti, tā dodot arī savu individuālo ieguldījumu Latvijas tēla veidošanā.

 

Latvijas Institūta vadītāja Vita Timermane-Moora uzsver: “Mūsu uzdevums ir vienkāršs un reizē sarežģīts – sniegt vispusīgu informāciju par mūsu valsti ikvienam interesentam. Efektīvā sadarbība ar “Tildi” vienkāršo šo procesu, dodot iespēju informāciju par Latviju lasīt savā dzimtajā valodā. Mēs lepojamies ar mūsu bagāto latviešu valodu un vēlamies atbalstīt arī citas valodas. Mašīntulkošanas un citu valodas tehnoloģiju attīstība ļauj pārvarēt valodu barjeru un visām valodām pastāvēt līdzās.”

 

“Tildes” Mašīntulkošanas biznesa attīstības vadītājs Artūrs Vasiļevskis saka: “Mums kā valodas tehnoloģiju uzņēmumam, kuram rūp informācijas pieejamība dzimtajā valodā, ir patiess prieks palīdzēt informācijai par Latviju tapt pieejamai 11 dažādās valodās. Ar “Tildes” MT integrāciju Latvijas Institūts var sasniegt arvien lielāku mērķauditoriju – potenciālus investorus, žurnālistus un tūristus, sniedzot viņiem mājaslapas tulkojumu viņu dzimtajā valodā.”

 

Jau vairākus gadus “Tildes” pētnieki izstrādā valodas tehnoloģijas, kas ļauj pārvarēt valodas barjeras savstarpējā saziņā. “Tilde” izmanto neironu tīklus – mākslīgā intelekta tehnoloģiju, kas ir izstrādāta pēc analoģijas ar cilvēka smadzeņu neironiem. “Tildes” veidotais neironu mašīntulks labāk nekā citas tehnoloģijas uztver teikuma kontekstu, nodrošinot plūstošāku un kvalitatīvāku tulkojumu. Jaunās mašīntulkošanas tehnoloģijas ļāvušas “Tildei” izvirzīties līderpozīcijās arī citu valodu tirgos. “Tildes” neironu mašīntulkošanas risinājums trīs gadus pēc kārtas (2017., 2018. un 2019. g.) ir uzvarējis Mašīntulkošanas konferencē (Conference on Machine Translation, WMT) rīkotajās ikgadējās starptautiskajās sacensībās. Šie panākumi apliecina Latvijas pētnieku zināšanas un prasmes, kas ļauj pārspēt pasaules vadošo pētnieku un uzņēmumu, piemēram, “Google” un “Microsoft”, radītās valodu tehnoloģijas.

 

“Tilde” ir vadošais valodas tehnoloģiju uzņēmums Eiropā, kas nodrošina atbalstu valodu dzīvotspējai digitālajā laikmetā. Attīstot mākslīgā intelekta tehnoloģijas, uzņēmuma izstrādātie risinājumi ietver mašīntulkošanas sistēmas, virtuālos asistentus, tērzēšanas botus, runas atpazīšanu un sintēzi, kā arī pareizrakstības rīkus. “Tildes” novatoriskos risinājumus izmanto gan globāli tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, “IBM”, “Microsoft” un “Oracle”, gan Eiropas Savienības pārvaldes iestādes un ES prezidentvalstis, gan arī lielākie valodu nozares uzņēmumi.

vairāk

11.10
2019
Jauniešu diskusija ''Mans Latvijas tēls''

Jauniešu diskusija ''Mans Latvijas tēls''

9. oktobrī Latvijas Institūtā norisinājās vecāko klašu skolēnu un studējošo jauniešu diskusija “Mans Latvijas tēls”. Pasākums tika rīkots ar mērķi noskaidrot, kādu Latviju redz mūsu valsts jaunā paaudze, diskusiju centrā izvirzot tēmu - kas un kāds ir Latvijas tēls, un kādi ir nozīmīgākie izaicinājumi Latvijas tēla veidošanas procesā. Pasākuma dalībniekus uzrunāja Latvijas Institūta vadītāja Vita Timermane – Moora, tālāk dodot vārdu diskusiju vadītājai - Latvijas Politologu biedrības valdes priekšsēdētājai Žanetai Ozoliņai.

 

Jaunieši aktīvi iesaistījās diskusijās un dalījās ar domām par to, ko katram individuāli nozīmē tās tēls, ko katrs izprot ar jēdzienu Latvija – zemi, kur dzīvojuši mūsu senči, vai Latviju kā valsti. Diskusiju noslēgumā tika apkopotas vienojošās pamattēmas, jeb bloki, uz kuriem nākotnē būtu būvējams Latvijas tēls: Latvija kā vērtību zeme; Latvijas daba; Latvija kā demokrātiska valsts, kuras pamatā ir izcili cilvēki; Latvijas vietas; Latvija kā kultūras, mūzikas un sporta izcilību zeme; Latvija kā jaunuzņēmumu zeme; Latvija kā dzīvesstila zeme; Latvija kā sajūtu zeme; Latvija kā attīstītas ekonomikas un tehnoloģiju zeme.

 

Šis ir uzskatāms par pirmo pasākumu diskusiju ciklā, kura mērķis ir apkopot Latvijas studējošo jauniešu redzējumu par to, kādam jābūt Latvijas tēlam un kādas inovatīvas pieejas izmantojamas tēla veidošanā. Diskusiju organizēja Latvijas Institūts sadarbībā ar Latvijas Politologu biedrību.

vairāk